„Te ir strādājuši inženieri, rēķinājuši, ko aizbērt, cik daudz aizbērt. Ir grāvji, kur precīzi bija jāievēro aizbēršanas augstums, lai nepasliktinātu stāvokli Driškina ezerā, kas ir iecienīta vietējo peldvieta,” stāsta projekta apsaimniekošanas darbu koordinators Jānis Andrušaitis.
Šī projekta ietvaros Dabas aizsardzības pārvalde aizrakusi grāvjus 9 kilometru garumā, vairākos grāvjos izbūvēti kūdras aizsprosti un koka rievsienas.
„Grāvji ir rakti gar meža malām, lai nosusinātu purvu, viņi ir rakti dažādos laikos, padomju gados un agrāk, šeit ir rakti, lai iegūtu kūdru,” rāda Andrušaitis.
Dabas aizsardzības pārvaldes mežu eksperts uzsver, purviem ir būtiska nozīme dabiskajā ūdens aprites sistēmā, tie darbojas līdzīgi kā švamme, uzsūcot sevī lietus ūdeņus. Cilvēku darbības rezultātā daudzi mitrāji šīs īpašības zaudē, jo teritorijas aizaug ar krūmājiem. Tāpēc šajā vietā atjaunojot gruntsūdeņu dabisko līmeni, vajadzētu atjaunoties kādreizējai purva ekosistēmai.
„Zemā veģetācija kļūs vairāk mozaīkveida, tur būs lielāka daudzveidība, būs laukumi, kur parādīsies kāda dzērvene. Būs mazāk krūmu, mežs būs skrajāks, pārskatāmāks,” mežu eksperts Viesturs Lārmanis ieskicē nākotnes ainavu.
Tiesa gan, sākotnēji purva tuvumā mītošie ļaudis neesot bijuši mierā ar šeit iecerētājiem darbiem, tāpēc arī projekta apmēri samazināti. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents vērtē, ka par šādiem darbiem iedzīvotāji jāsāk informēt jau laikus:
„Tad varbūt nebūtu tādu nesaprašanos, jo to saprot katrs - tiklīdz kaut kas aizskar mūsu īpašumu, ir liels satraukums.”
Lai gan Gulbju salas purvā darbi jau noslēgušies, šo vietu turpinās uzraudzīt zinātnieki, pētot, kā mainās ūdens līmenis un kā tas ietekmē šīs vietas ekosistēmu.
