Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska LTV raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” noraidīja nepieciešamību pēc Covid-19 vakcīnas visiem bērniem: “SARS CoV-2 infekcija un Covid-19 slimība bērniem un pusaudžiem nerada būtisku veselības apdraudējumu, tās norise ir galvenokārt asimptomātiska vai viegla. Pamatota nepieciešamība to ārstēt slimnīcā ir ļoti reta. Vīrusa delta variants bērniem un pusaudžiem neizraisa nopietnāku slimības gaitu gluži tāpat, kā pārējie iepriekš cirkulējušie vīrusa varianti.
Vakcinācija pret Covid-19 visiem bērniem noteikti nav nepieciešama.
Tomēr attiecīgajās vecuma grupās reģistrēta vakcīna var palīdzēt novērst saslimšanu un tādējādi būtiski samazināt iespējamu smagu Covid-19 slimības gaitu bērniem ar atsevišķām hroniskām (piemēram, aptaukošanās, nopietni imūnās sistēmas traucējumi, kardiovaskulāras un nieru hroniskas saslimšanas) un onkoloģiskām saslimšanām, kuri, tāpat kā pieaugušie, ir augstākā riska grupā.”
Vienlaikus Zavadska uzsvēra, ka līdz šim bērnu vecumam reģistrētās vakcīnas ir efektīvas un tām ir labs drošības profils. “Šo informāciju ir būtiski ņemt vērā tiem bērniem un viņu vecākiem, kuri izvēlas par labu vakcinācijai, arī nepastāvot kādam medicīniskam riska faktoram. Nenoliedzami, daudzi pusaudži vakcinēties pret Covid-19 nolemj ne ar personīgo veselību saistītu riska faktoru dēļ. Šādās situācijās ir svarīgi apzināties, ka atbilstošajam vecumam reģistrētās vakcīnas pret Covid-19 ir, kā jau minēts, efektīvas un ar labu drošības profilu,” norādīja imunizācijas speciāliste.
Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka sabiedrībai kopumā svarīgāk ir vakcinēt pret Covid-19 pieaugušos, īpaši riska grupu iedzīvotājus. “Būtiski atcerēties, ka vakcīnas galvenais uzdevums ir pasargāt no nāves un smagas saslimšanas, kā arī samazināt noslogojumu veselības aprūpes sistēmai, un līdzšinējie dati parāda, ka vakcīnas joprojām šo mērķi efektīvi sasniedz arī ar jauno vīrusa celmu parādīšanos,” norādīja Zavadska.
Atšķirīgu viedokli LTV raidījumam pauda epidemiologs un sabiedrības veselības profesors Džejs Varma, kurš strādā Veila Kornela medicīnas skolā Ņujorkā. “Zinātnieki pilnībā nesaprot, kāpēc, bet mazus bērnus vīruss smagi neskar. Bet ir divas problēmas. Pirmā – dažus bērnus vīruss skar smagi, un viņiem attīstās smagas komplikācijas. Otrā – mazi bērni, kuri ir veseli, var izplatīt vīrusu citiem bērniem, kuriem nav tik laba imunitāte, vai arī ģimenes locekļiem, kuri arī nav tik veseli.
Tāpēc, nodrošinot ar vakcīnu arī jaunākos bērnus, viņi tiek gan individuāli pasargāti, gan tiek pasargāti viņu klasesbiedri un ģimenes locekļi,” skaidroja Varma.
KONTEKSTS:
Eiropā mRNS vakcīnu izstrādātāji – "Pfizer" un "Moderna" – jau izpētījuši un guvuši atļauju no Eiropas Zāļu aģentūras vakcīnas lietot arī pusaudžiem vecumā no 12 gadiem.
Pieaugušo vakcinācijai Eiropas Zāļu aģentūra līdz šim devusi zaļo gaismu četrām vakcīnām (“Pfizer/BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca” un “Janssen”), kas tapušas divās dažādās tehnoloģijās, un savu kārtu gaida vēl četras citas vakcīnas: “CureVac”, “Novavax”, “Sputņik V” un “Sinovac”.
