Šobrīd postaža, kas redzama Lielajos kapos Rīgā, vairāk atgādina teritoriju, kurai gājusi pāri viesuļvētra. "Tā ir visas Rīgas un Latvijas ārkārtīgi nozīmīga vēsturiska vieta," vērtē Brāļu kapu komitejas vadītājs, arhitekts Eižens Upmanis.
Nacionālā svētvieta šobrīd iet postā un tā regulāri tiek demolēta. Kā pastaigu vieta šis ir viens no iecienītākajiem parkiem Rīgā. Cilvēki uz to dodas pastaigāties kopā ar bērniem, citi izved sunīšus, pat nenojaušot, ka šeit ir Rīgas Lielie kapi, kuros atdusas Latvijas vēsturei ārkārtīgi nozīmīgas personības.
Lielo kapu vēsture aizsākās 18.gadsimta beigās, par ko liecina virkne kapu pieminekļu kā atgādinājums par divu gadsimtu ilgu vēsturi un spožām, neatkārtojamām personībām, kuras sniegušas nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas attīstībā un nākotnē.
"Labajā pusē mēs redzam Vērmanes dzimtas kapakmeņus. Šis konkrētais piemineklis ir Annai Vērmanei, kuru mēs vairāk pazīstam, kā Vērmanes dārza dāvinātāju Rīgas pilsētai," rāda Upmanis.
28 hektārus plašajā teritorijā zem teju katra kapu pieminekļa atdusas cilvēks, kurš savas dzīves mērķus veltījis Latvijai. Šeit godina eposa “Lāčplēsis“ autoru Andreju Pumpuru un, protams, trīs Latvijas dižtēvus, kuri, kā jau draugi, arī mūža mājas raduši vienuviet. Te dus Dainu tēvs Krišjānis Barons, folklorists, jaunlatvietis Fricis Brīvzemnieks un jaunlatviešu kustības aizsācējs, Ainažu jūrskolas dibinātājs Krišjānis Valdemārs.
"Šeit ir apglabāts Fricis Brīvzemnieks, šeit ir Krišjānis Barons un Dārta Barons. Valdemāram bija normāla kapa vieta, bet tai nevar pieiet klāt. Nezinu, kāpēc vajadzēja izveidot diezgan bezjēdzīgi," stāsta Brāļu kapu komitejas vadītājs Upmanis.
Dažas svecītes un ziedi liecina, ka valsts svētku laikā par diženo personību trijotni bija atcerējies vien retais. Iespējams, tāpēc, ka latvieši ir sākuši aizmirst vēsturi un atraduši citus ideālus, pēc kā tiekties. Diemžēl nolaidība, kas vērojama Lielajos kapos, neliecina, ka šos cilvēkus arī valstiskā līmenī vēl ciena un atceras.
Arī ielu intervijās cilvēki atzīst, ka nezin dižgaru atdusas vietas: "Oi, nē!"
"Nē, nezināšu gan," sacīja Laura. Tomēr viens garāmgājējs zināja, sacīdams: "Lielajos kapos."
"Tā ir visas Rīgas un Latvijas ārkārtīgi nozīmīga vēsturiska vieta," uzskata arhitekts Eižens Upmanis.
Lielo kapu teritorija šobrīd ir iecienīta pastaigu vieta. Taču nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka izcilie kultūrvēsturiskie pieminekļi iet bojā. Izrādās, plašās teritorijas zemes īpašniekiem nav līdzekļu, lai šo vēsturiski nozīmīgo vietu savestu kārtībā. 90.gados Luterāņu baznīcas konsistorija atguvusi īpašumu no Rīgas domes par velti. Tolaik neviens nepadomāja, ka uzturēšanas nasta būs par smagu, un rezultātā kapi ir izdemolēti, aizauguši un apzagti.
"Par to nav nekādu šaubu, ka šī milzīgā teritorija ar kultūrvēsturisko uzslāņojumu, kuru mēs varam saukt par Latvijas un Rīgas nekropoli, netiek pienācīgi kopta. Par to nav ne mazāko šaubu," secina Upmanis.
Šobrīd Lielo kapu jautājums ir neērts gan Luterāņu baznīcai, gan Rīgas pašvaldībai. Ne viena, ne otra puse negrib piekāpties. Baznīca kapu teritoriju ir gatava pārdot pašvaldībai, tomēr Rīgas domei neesot izdevīgi atpirkt savulaik pašu atdāvināto īpašumu.
"Kaut ko pirkt, lai tajā ieguldītu naudu... Tagad naudas nav, pirms krīzes bija. Ja baznīca uzdāvinātu vai pārdotu par vienu eiro, pilsēta droši vien piekristu, jo nozīmīgā vietā guļ tautas dižgari," vērtē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks Askolds Kļaviņš.
"Vienoties? Mēs esam atvērti jebkuram piedāvājumam, bet es neesmu drošs, ka kāds kādam dāvina tādos apmēros," sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas nekustamo īpašumu apsaimniekotāju pārstāvis Ainis Ozoliņš.
"Ir nepieciešams, nevis sadalīt - man tas pieder, es nevaru, bet es jums neļaušu vai man tas nepieder, tāpēc es neko nedarīšu - tās sfēras, kā mēs latvieši to ļoti mīlam, bet apvienot spēkus, lai šo teritoriju izveidotu par memoriālo parku," uzskata Brāļu kapu komitejas vadītājs Upmanis.
Gluži kā karstu kartupeli šobrīd Lielo kapu īpašuma jautājumu viļā gan baznīca, gan pašvaldība, tomēr ilgstošo pārrunu laiks var būt liktenīgs divus gadsimtus ilgai vēsturei Rīgas centrā.
"Es domāju, ka tas kādam varētu būt ļoti interesants gabals, tomēr 28 hektāri Rīgas centrā. Gan jau kāds izdomātu savu rīcību, ja viņam būtu brīvas rokas," attīstības scenāriju paredz Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas nekustamo īpašumu apsaimniekotāju pārstāvis Ainis Ozoliņš.
"Evaņģēliski luteriskā baznīca labprāt īpašumu pārdotu, lai gūtu līdzekļus savai darbībai. Pēc pilsētas aprēķiniem, iegūstot šādu teritoriju, tur vajag ne mazāk kā 300 tūkstošus eiro gadā," stāsta Kļaviņš.
"Mēs varam teikt, ka esam likuma burtam paklausīgi kalpi, bet jautājums ir par to, ka valsts noteikusi likumu, ka pašvaldībai apbedījumu vieta ir jāuzkopj un jāuztur," baznīcas viedokli skaidro apsaimniekotāju pārstāvis Ainis Ozoliņš.
"Runājot par likumdošanu, kas nosaka, ka pašvaldību autonomā funkcija ir kapsētu izveidošana un uzturēšana, tad citi interpretē, ka mums jāuztur citu īpašumā esošās kapsētas. Ir likums par valsts kultūras pieminekļu aizsardzību, kas paredz, ka par kultūrvēsturisko pieminekļu sakārtošanu ir atbildīgs tā īpašnieks," sacīja Kapsētu pārvaldes juriste Ingrīda Igaune.
"Es esmu pārliecināts, ka šo teritoriju vajag saglabāt, bet tam ir nepieciešams, lai teritoriju apjoztu un būtu režīms. Neslēpšu, tās ķēdes, kuras mēs pielikām pirms četriem gadiem, es secināju, ka pirms pusotra gada ir nocirstas līdz ar akmeni," stāsta Brāļu kapu komitejas vadītājs Eižens Upmanis.
Lai saglabātu pieminekļus un nenošķūrētu kapu vietas kā padomju laikos un tur pēc gadiem 20 nesabūvētu mājas, šobrīd vajadzētu aktivizēties latviešiem pašiem - ikkatram, kam svarīga Latvijas vēsture. Varbūt divu strīdnieku konfliktu var atrisināt sabiedrība, kurai nav vienaldzīgs Lielajos kapos apbedīto liktenis.
