Pērn valdība rezervēja papildu 16,5 miljonus eiro Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta pabeigšanai. Pašlaik no Eiropas Savienības fondiem par projektu paredzēts atmaksāt 20 miljonus eiro, bet Latvijas līdzfinansējums ir 9 miljoni. Iepirkuma uzraudzības birojam jālemj, vai var sākt sarunu procedūru par papildus līdzekļu došanu būvniekiem. „Šobrīd starp Valsts vides dienestu un Iepirkumu uzraudzības biroju norit darbs, un pirmie rezultāti ir sagaidāmi jaunnedēļ, tāpēc šobrīd mums nav vēl informācijas,” paskaidro pasūtītāja - Valsts vides dienesta - pārstāve Jūlija Ņikitina.
Nākamnedēļ paredzēts arī VARAM ziņojums valdībā par priekšlikumiem par tālāko rīcību. Ministrijā Latvijas Radio norādīja, ka plašākus komentārus par šī brīža situāciju sniegs pēc ziņojuma. Tas gan tiek regulāri atlikts jau kopš janvāra beigām. Iepriekš jau ministrija norādījusi, ka gudrona īpašības, kas šobrīd kavē darbu izpildi, ir uzskatāmas par neparedzamiem tehniskajiem apstākļiem.
„Jāvērš uzmanība, ka gudrons nav ķīmiska viela, bet ķīmisku vielu maisījums, līdz ar to materiāla īpašības nav prognozējamas. Tas ir to ekspertu viedoklis, kas ir veikuši šīs analīzes [iepirkuma dokumentiem],” saka Ņikitina. Neskatoties uz to, sabiedriskā organizācija „Delna” uzskata, ka būvniekam būtu jāpabeidz darbs pašreizējā finansējuma ietvaros. Līgumā teikts, ka visi finanšu riski ir jāuzņemas izpildītājam, nevis pasūtītājam. Būvniekam bija iespēja iesniegt pretenzijas, taču viņi to izdarīja par vēlu. Šobrīd valsts esot ķīlnieka lomā, tā domā „Delnas” direktors Gundars Jankovs.
„Ja pārtrauc sadarbību ar šo būvnieku, iet nākamo soli - taisām iepirkumu un ņemam citu pakalpojumu sniedzēju, tas prasa laiku, Eiropas finansējums iet garām, tas gulstas uz valsts budžetu. Bet, mūsuprāt, nevar pakļauties viena uzņēmēja šantāžai un maksāt viņam, ja ir pieļaujams, ka tas jau sākotnēji apzināti gāja uz šādu risku - lai uzvarētu iepirkumā, iedeva mazāko cenu, un pēc tam caur sarunu procedūru mēģināt palielināt šo iepirkuma summu,” klāsta Jankovs.
Tikpat riskanta kā līguma laušana, ir arī tiesiski nepamatota sarunu procedūra. „Tagad ir tā - kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp,” turpina „Delna” vadītājs, „Ja Eiropas Savienība, pārbaudot valsts pieprasījumu atgriezt iztērētos budžeta līdzekļus, konstatēs, ka iepirkuma process ir noritējis nepareizi, viņi neatgriezīs valstij iztērētos līdzekļus.”
Lai izvērtētu, vai būvniekiem drīkst vai nedrīkst dot papildu naudu, VARAM iepirka zvērinātu advokātu biroja „Magnusson” juridisko konsultāciju pakalpojumu. Jankovs stāsta, ka tikšanās laikā ar ministru, „Delnai” apliecināts, ka advokātu atzinumā teikts - palielināt summu nav tiesiska pamata. Pašu advokātu atzinumu „Delna” gan nav redzējusi. „Varbūt tur tiešām ir pierādījums tam, ka pastāv objektīvs iemesls, lai rīkotu sarunu procedūru. VARAM nedodot šo informāciju, mums ir bažas, ka tāda pamata nav,” uzskata Gundars Jankovs.
Jau ziņots, ka gudrona dīķu sanācijas darbus bija plānots pabeigts līdz nākamā gada beigām.
