Karostas kanālu mākslīgi sāka veidot jau Krievijas cara laikos – 20. gadsimta sākumā. Pēc Otrā pasaules kara līdz pat 1994. gadam tā bija slēgta militāra teritorija - tur atradās arī Krievijas Federācijas Jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Par tās esamību un atstāto postažu Liepājā ir pieejami gan foto, gan videomateriāli. Helsinku Komisija Karostas kanālu ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijā. Kā veidojies piesārņojums, stāsta Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš: ”Tas viss, kas tur apkārt bija – padomju laika naftas bāzes, armijas vajadzībām piemērotas piestātnes un kuģu remontu rūpnīca. Piesārņojums veidojās pakāpeniski. Pārsvarā tie ir dažādi naftas produkti un armijas atstātie atkritumi.”
Karostas kanālā atrodama gluži vai visa Mendeļejeva tabula – tā ķīmiskā piesārņojuma apmērus un specifiku tēlaini apzīmējuši zinātnieki, kuri pētījuši šo militāro mantojumu. Šādam izteikumam ir reāls pamats, norāda Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova:
”Tas tiešām ir lielākais piesārņotais objekts Baltijas jūrā. Šeit ir liela daļa smago metālu. Pārsvarā tas ir cinks, kadmijs, niķelis (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) – tie ir vistoksiskākie. Vēl ir ļoti daudz skābju un tādu vielu, ko satur akumulatori.”
No piesārņotajām dūņām jāattīra gandrīz visa Karostas kanāla teritorija. Skaitļu valodā runājot, tie ir 780 000 m2. SIA „Skonto Būve projektu vadītājs Juris Pētersons ir gandrīz 100% pārliecināts, ka zem ūdens atradīs sprādzienbīstamus priekšmetus, līdz ar to kanāls būs vēlreiz rūpīgi jāapseko: ”Visas šīs piesārņotās nogulsnes, kas atrodas kanāla dibenā, jāizņem ārā tā, lai piesārņojums nenonāk akvatorijā. Jāpārvieto uz iepriekš sagatavoto deponēšanas vietu, kas atrodas kanāla galā aiz dambja. Kad visi septiņsimt tūkstoši kubikmetru tur būs aizgādāti, tie ir jāpārsedz, lai piesārņojums nenonāk ārpusē.”
Tas būs juveliera cienīgs darbs, tā spriež Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktore. Paši darba veicēji – SIA „Skonto Būve” - ir nodrošinājušies ar pieredzes bagātiem sadarbības partneriem, kas līdzīgu kanālu tīrījuši Somijā: „Tā būs rakšana ar ļoti specifisku kausu, no kura nekas neizplūst ārā. Tas fiksējas un pilnībā noslēdzas. Pēc tam to pārkrauj uz vietu, kur deponē piesārņojumu. Darba apjomi ir kolosāli, iedomājieties - septiņsimt tūkstošus kubikmetru. Tas ir kārtīgs kalns."
Karostas kanāla grunts izcelšana sāksies 2014. gadā. Darbi jāpaveic 30 mēnešu laikā. Šonedēļ Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde noslēdza līgumu ar darba veicējiem par projektēšanu un sanācijas darbu veikšanu. Projekts tiek īstenots ar ES Kohēzijas fonda atbalstu. Tā kopējās izmaksas pārsniedz 12 miljonus latu.
