Pandēmijas statistiskās anomālijas: briļļainie retāk inficējas ar Covid-19

Sarakstam ar gadījumiem, kad koronavīruss bijis acīmredzami un ne vienmēr izskaidrojami (bet dažkārt pilnīgi neizskaidrojami) izvēlīgs, pievienojies vēl viens. Ķīnas ārsti konstatējuši, ka starp pacientiem, kuriem diagnosticēts Covid-19, ir salīdzinoši maz cilvēku, kuri pastāvīgi nēsā brilles.

Iespējams, šis atklājums parādīs vēl vienu veidu, kā pasargāt sevi no bīstamās slimības, kura, spriežot pēc jauno gadījumu skaita daudzās valstīs, “ieiet otrajā lokā”, raksta portāls “The Conversation”.

Amerikāņu medicīnas žurnālā “JAMA Ophthalmology” publicētā pētījuma autori ievērojuši, ka pēc koronavīrusa uzliesmojuma Uhaņā 2019. gada decembrī Hubei provinces Suidžou pilsētas slimnīcā tika uzņemts salīdzinoši nedaudz pacientu, kas nēsā acenes.   

Mediķi apkopoja datus par visu šajā slimnīcā esošo Covid-19 slimnieku redzes stāvokli. Izrādījās, ka tikai 16 (5,8%) no 276 pacientiem, kas bija saslimuši ar Covid-19, nēsāja brilles vairāk nekā astoņas stundas dienā. Visiem šiem pacientiem bija miopija (tuvredzība).

Pēc tam pētnieki noskaidroja, cik cilvēkiem diagnosticēta miopija šajā pilsētā un apkārtējā reģionā. Tādu izrādījās 31,5% no visiem iedzīvotājiem.

Salīdzinot šos skaitļus, pētnieki secināja – ar Covid-19 hospitalizēto tuvredzīgo cilvēku īpatsvars ir piecas reizes zemāks salīdzinājumā ar visiem pārējiem iedzīvotājiem.

Acis ir vārti vīrusam. Bet tos var aizvērt

Jebkuras inficēšanās ar vīrusu gadījumā ļoti svarīgi ir tas, kā vīruss iekļūst organismā. Cilvēka ķermeņa lielāko daļu aizsargā āda, kas novērš vīrusa iekļūšanu. Savukārt elpošanas ceļu, gremošanas trakta un acu gļotādas ielaiž organismā skābekli, barību, acu gadījumā – gaismu. Vīrusi izmanto šīs “ieejas durvis”.

Individuālās drošības līdzekļi – sejas maskas un aizsargbrilles – ir šķērslis vīrusam.

Tomēr, lai gan inficēšanās lielākoties notiek ar gaisā izplatītiem pilieniem, mēs paši bieži “palīdzam” vīrusam iekļūt organismā, aiztiekot acis ar rokām. Piemēram, kā liecina pētījums, studenti, klausoties lekciju, stundas laikā pieskaras acīm, degunam un mutei vidēji desmit reižu.

Jau februārī epidemiologi sāka celt trauksmi, jo inficējās mediķi, kas, strādājot ar Covid-19 pacientiem, pietiekami nenodrošināja acu aizsardzību. Tāpēc galvenie ieteikumi Covid-19 profilaksei ir bieži un ilgi (ne mazāk kā 20 sekundes) mazgāt rokas un nepieskarties sejai. Brilles ne tikai ir šķērslis vīrusam, bet arī kavē mūs pieskarties sejai acu rajonā.

Un ko tagad darīt? Visiem nēsāt brilles?

Svarīgākais nosacījums jebkuru novērojumos iegūtu datu interpretēšanai ir nepieciešamība atcerēties, ka nav teikts, ka korelācija (vienlaicīgas vai secīgas parādības) nozīmē funkcionālu saistību (viena parādība izraisa citu). Citiem vārdiem,

“pēc tam, kad” nenozīmē “tāpēc, ka”, un cēloņsakarību atklāšanai nepieciešami kontrolēti pētījumi.

Ideālā eksperimentā būtu jānovēro divas rūpīgi izvēlētas un vienādos apstākļos esošas cilvēku grupas – viena ar brillēm, bet otra bez tām – lai redzētu, kuras grupas dalībnieki inficējas biežāk. Šādā kontrolētā eksperimentā iegūti pierādījumi vienmēr būs daudz pārliecinošāki, uzskata “The Conversation” publikācijas autors, bioķīmiķis un Portsmutas Universitātes vecākais lektors Saimons Kolsto.

Amerikāņu oftalmoloģijas profesors Tomass Steinmans savukārt norāda, ka acu aizsardzība nevienam nekaitēs, bet Ķīnā veiktā pētījuma rezultātiem nevajadzētu izraisīt satraukumu cilvēkos, kuri vispār nenēsā brilles. Pēc viņa domām, pietiek ar parastajiem piesardzības pasākumiem – sociālo distancēšanos un roku mazgāšanu. Pirmām kārtām acis būtu jāaizsargā tiem, kuri bieži kontaktējas ar saslimušajiem.  

Gados vecāki cilvēki, nekvalificēti, trūcīgi, toties nesmēķētāji un ar labu redzi

Jau pašā pandēmijas sākumā tika konstatēts, ka inficēšanās ar koronavīrusu un slimības smagākas gaitas riskam vairāk pakļauti gados vecāki cilvēki un tie, kam ir hroniskas saslimšanas (tostarp diabēts, sirds, aknu un nieru slimības, aptaukošanās).

Koronavīruss nerespektē dzimumu vienlīdzību – vīrieši Covid-19 visur pārcieš smagāk. “Datu provizoriskā analīze liecina, ka sieviešu un vīriešu saslimstība ir diezgan līdzīga (attiecīgi 47% un 51%). Balstoties datos par 77 000 letālu iznākumu, lielāka mirstība (45 000 jeb 58% gadījumu) ir starp vīriešiem,” norādīts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 14. maija informācijas biļetenā.

Covid-19 dēvē arī par nabagu slimību.

Pandēmijas karstumā Eiropā un ASV tika konstatēts, ka cilvēki ar zemiem ienākumiem ir vairāk pakļauti riskam inficēties ar koronavīrusu un saslimšanas ar Covid-19 letālam iznākumam. Tas tāpēc, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir ierobežota piekļuve kvalitatīvai medicīniskai palīdzībai, kā arī viņi strādā zemi kvalificētu darbu, kuru nav iespējams veikt no mājām.

Pēc visa spriežot, ar “ekonomikas faktoru” skaidrojams arī tas, ka koronavīrusam nav “vienlīdzīgas attieksmes” pret dažādām rasēm. Pēc Lielbritānijas statistikas pārvaldes datiem, risks nomirt ar Covid-19 melnādainajiem slimniekiem ir četras reizes lielāks salīdzinājumā ar eiropeīdās rases pārstāvjiem. Vīriešiem, kas cēlušies no Bangladešas un Pakistānas, risks nomirt ar Covid-19 ir 1,8 reizes lielāks nekā baltādainajiem vīriešiem, savukārt ķīniešiem un baltajiem risks ir analoģisks, raksta Lielbritānijas avīze “The Guardian”.

Vairāki pētījumi liecina arī par iespējamo saistību starp smēķēšanu un risku inficēties ar koronavīrusu.

Smēķētāju īpatsvars starp Covid-19 slimniekiem ar smagu slimības gaitu ir zemāks nekā sabiedrībā kopumā – smēķētāji ir neliela daļa starp hospitalizētajiem Covid-19 pacientiem ASV, Dienvidkorejā, Francijā, Irānā, Itālijā, Izraēlā, Kuveitā, Ķīnā, Lielbritānijā, Meksikā, Spānijā, Šveicē un Vācijā.

Kamēr zinātnieki mēģina rast izskaidrojumu nikotīna “aizsargefektam”, PVO eksperti, atsaucoties uz esošajiem datiem, uzstāj, ka smēķēšana ir saistīta ar to, ka ar Covid-19 hospitalizētajiem pacientiem slimības gaita norit smagāk un viņu mirstības līmenis ir augstāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti