Lai pieķertos ērce, nemaz nav jāiet mežā - mazie asinssūcēji dzīvo arī nekoptās pļavās, parkos un krūmājos, lielākoties apmēram 10 centimetru no zemes. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane atgādina galvenos piesardzības pasākumus: „Tieši potīšu rajoni ir tie neaizsargātākie, tādēļ mežā nedrīkstētu iet ar kleitām, plandošiem apģērbiem. Vajadzētu nodrošināt potīšu rajonu, vai nu ieliekot bikšu galus zeķēs vai kā citādi. Ejot pa pļavu vai mežu, ļoti svarīgi, arī ja nav gaišas vai slīdīgas drēbes, ik pa brīdim paskatīties, vai nav pieķērusies ērce. Un tad tā vienkārši jānotrauc."
Epidemioloģe skaidro, ka pēdējos 20 gados ērču blīvums Latvijā pieaudzis lielā mērā tieši nekoptu, aizaugušu pļavu un nekārtīgu izcirtumu dēļ: „Tomēr netiek vairs izpļautas pļavas, kā lauki tika pamesti, tā tie ir aizauguši. Un tās ir lieliskas vietas, kur ērcēm attīstīties. Tur ir gan daudz viņu izbarotāju, gan pašas ērces neiznīkst. Tām ir kaitīgi tieši saules stari, tajos ērces izžūst. Tāpēc parasti ērces ir atrodamas mitrākās vietās. Nez cik gadus neizpļauta kūla viņām ir ideāla vieta, kur attīstīties."
Tādēļ vajadzētu sākt vismaz ar savu pagalmu - regulāri pļaut zāli, izcirst krūmus un neatstāt zemē pērnās lapas.
Baltijas valstīs ir viens no augstākajiem ērču pārnesto slimību rādītājiem Eiropā.
Pret ērču encefalītu vakcinējusies apmēram desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju, bet Laimas slimību un ērlihiozi, kam arī ir gripai līdzīgi simptomi, var ārstēt tikai ar antibiotikām. „Ja vasarā izskatās pēc gripas vai kādas akūtas respiratorās vai apsaldēšanās slimības, tad pirmām kārtām jādomā par ērci," norāda Rīgas Austrumu slimnīcas galvenā infektoloģijas speciāliste Ludmila Vīksna. Viņa atgādina, ka ar šādām pazīmēm noteikti būtu jādodas pie ārsta, jo svarīgi ir slimību apturēt laikus.
Bet tiem, kas pret ērču encefalītu ir vakcinējušies, jāraugās, vai nav nokavēta atkārtotā vakcīna un antivielas nav izbeigušās. Vakcinēties var arī pašlaik – vasarā. „Vakcinēties pilnīgi noteikti var, ja cilvēks nav slims, bet jārēķinās, ka pirmās 10-14 dienas pēc vakcinācijas antivielas vēl nebūs izveidojušās. Līdz ar to, ja inficēta ērce piesūcas šajā laikā, tad līdzīgi kā ar gripu, ja inficējas tūlīt pēc vakcīnas, tomēr var saslimt," skaidro Vīksna.
Mediķe uzskata, ka vakcinācija ir pareizākais veids, kā izvairīties no ērču encefalīta. Gadījumu, kad antivielas organismā neveidojas, esot ļoti maz. Taču - vai vakcinēties un potēt savus bērnus, ir katra paša izvēle un atbildība, uzsver infektoloģijas speciāliste. „Ērču encefalīts ir galvenokārt nervu sistēmas slimība, un ir gadījumi, kad slimība noris smagi un iesaistās tādi slimības mehānismi, kas neatgriezeniski maina nervu un muskuļu sistēmu, tad veidojas ļoti dziļa invaliditāte. Tā kā tā ir vecāku izvēle, ciktāl viņi ir atbildīgi par saviem bērniem."
Šogad līdz maijam Latvijā reģistrēti pieci ērču encefalīta un 47 Laimas slimības gadījumi, kas ir mazliet mazāk nekā pērn. Latvijas Infektoloģijas centrā noņemto ērču inficētības rādītājs pašlaik ir 4,5%. Pērn no epidemiologu dabā savāktajām ērcēm ar ērču encefalītu inficēti bija nepilni 3%, ar ērlihiozes ierosinātāju ap 5%, bet ar Laimas slimību - pat 36%.
