„Redziet, pudeles mums mētājas, viss "skaisti"... Tā kā pie padomju cilvēkiem viss ir. Pudeles pa logiem tiek mestas,” rādot savu pagalmu pie daudzdzīvokļu mājas Grēdu ielā 1, neslēpj tās iedzīvotāji - Aleksandrs Vītols un Antra Pīlēna. Viņi to salīdzina ar nesakoptu pļavu, bet jau aprīļa beigās - Lielās talkas dienā - pagalms piedzīvos pārvērtības.
Grēdu ielas pagalms uzvarējis ikgadējā Lielās talkas pagalmu konkursā. Šogad četri pagalmi Rīgā labiekārtošanai saņems divus tūkstošus latu. Plānu palīdzēja izveidot arhitektūras un vides dizaina studenti un profesionāļi.
Jo te mēs darām tikai ko - pļaujam un novācam. Nekādu labumu tas nenes ne mājai, ne bērniem,” stāsta Aleksandrs.
Šogad „Rīga 2014” ietvaros projektā „Pagalmu renesanse” galvaspilsētas iedzīvotāji var arī saņemt bezmaksas ainavu arhitekta konsultāciju. Tajā apvienojušies vairāk kā 20 ainavu arhitekti, kas gatavi palīdzēt iedzīvotājiem ar ieteikumiem, kā uzlabot noplukušo mājas pagalmu. Līdz 1.septembrim jāiesniedz iesniegums un pagalma fotogrāfijas. "Pagalmu renesanse" plāno, ka šī gada laikā varētu uzlabot ap 20 pagalmu.
Sāksim ar to, ka mēs vispār sākam domāt par saviem pagalmiem,” aicina ainavu arhitekte un projekta vadītāja Daiga Veinberga. „Tā domāšana vēsturiski varbūt mums ir veidojusies tāda, ka tas, kas ir iekšpusē dzīvoklī, tas pieder man, bet tas, kas ir ārā, tas nepieder nevienam,” novērojusi Veinberga.
Lielākā daļa Rīgas mikrorajonu projekti ir veidoti pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Cilvēku dzīves modelis tolaik bija citāds, un tagad vides nepiemērotība redzama daudzos pagalmos. „Toreiz uz vienu piecstāvu māju varbūt bija pieci žiguļi un moskviči, bet tagad ir piecdesmit mašīnas, līdz ar to pagalmi pārvēršas par automašīnu stāvvietām,” uzskata ainavu arhitekte.
Tomēr, lai uzlabotu savas mājas apkārtni, ne vienmēr ir vajadzīgas lielas naudas summas, un pagalma pilnīga pārprojektēšana. Ar savām rokām var veikt mazos darbus - izrakt zemē ieslīdējušas betona celiņu plāksnes vai apgriezt vecos ceriņu krūmus.
„Pagalma renesanses” mājas lapā apskatāmas neskaitāmas idejas un padomi apstādījumu, pagalma mēbeļu, bērnu laukumu un citu objektu veidošanā.
Katram pagalmam un tā iedzīvotājiem tomēr ir savas vēlmes, arī Grēdu ielā. Sākotnēji studenti tur ieteikuši izveidot futbola laukumu, bet liela daļa mājas iedzīvotāju ir pensionāri, kas vēlas klusumu. Vītols stāsta, ka sākotnēji daļa iedzīvotāju teikuši - tikai neko neaiztieciet, nemainiet, bet beigās iebildumus nav cēluši. Viņš netic, ka bez finansējuma kāds piekristu ko darīt vai vākt līdzekļus. Ar neuzticību saskārusies arī ainavu arhitekte Jolanta Kušnere. Viņa kā "Pagalmu renesanses" arhitekte, palīdzēja izstrādāt pieteikumu Lielās talkas konkursam mājas pagalmam Skujenes ielā. Taču tas neuzvarēja.
„Bez naudas var [kaut ko] izdarīt, tikai likvidējot vecos krūmus. Vecie apstādījumi ir diezgan nesistemātiski, haotiski Protams, nākamais etaps - iestādīt kaut ko jaunu - prasa jau pirmos minimālos finanšu līdzekļus,” stāsta Kušnere. Viņai bijusi nepatīkama pieredze. Daļa mājas iedzīvotāju nievājoši izturējušies pret ainavu arhitekti un viņas brīvprātīgi ieguldīto darbu. „Diezgan tā nievājoši un skeptiski. Kāpēc tas vispār ir vajadzīgs, ja par to neviens nemaksā,” atstāsta ainavu arhitekte
Tomēr kā no savas pieredzes stāstīja ainavu arhitekte Daiga Veinberga - kopīgi plānojot pagalma labiekārtošanu, itin bieži uzlabojas arī kaimiņu savstarpējās attiecības.
