Glābēji skaidro, ka galvenie iemesli negadījumiem uz ūdens ir pārmērīga alkohola lietošana, kā arī neuzmanīgi vecāki, kuri nav pietiekami rūpīgi pieskatījuši savus bērnus.
Redzot slīkstošu cilvēku, glābēji neiesaka pa galvu un kaklu mesties ūdenī un ar rokām mēģināt izvilkt ārā nelaimē nokļuvušo.
“Glābt ir jāmāk, un ne katram cilvēkam tas ir pa spēkam, Jābūt aukstasinībai, jāsaprot, kā ir jārīkojas, ir jābūt pieredzei kritiskās situācijās,” uzsver Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes speciālists Jānis Skrims.
Skrims atgādina, ka, neko nezinot, būs grūti izglābt slīkstošo cilvēku. “Tā ir laimes spēle drīzāk. Var izdzīvot cilvēks, kurš slīkst, var neizdzīvot glābējs, tas nav paredzams,” brīdina Skrims.
Redzot nelaimi, obligāti jāizsauc glābšanas dienesti, zvanot pa tālruni 112. Kamēr ierodas glābēji, lai noturētu slīkstošu virs ūdens, var pielietot daudz drošākas metodes par peldēšanu klāt cietušajam.
“Mēs varam cilvēkam pamest plastmasas pudeli. Tas palīdzēs cietušo noturēt virs ūdens. Elpceļi viņam būs virs ūdens, viņš brīvi varēs elpot. Protams, ar cietušo ir jārunā, jānomierina, lai nekrīt cilvēks panikā,” stāsta Skrims.
Pudelē jābūt ielietam nelielam daudzumam šķidruma, pretējā gadījumā to no krasta nebūs iespējams pietiekami tālu aizmest.
“Ja nav šādas iespējas, tad var pamest kaut vai drēbes gabalu. Ja tas ir kaut kur pie peldlīdzekļiem, tad airi, ķeksi, tas var būt zars, dēļa gabals, vienalga kāds priekšmets, ar ko mēs varētu aizsniegties pie cietušā,” iesaka Skrims.
Tomēr pats galvenais, dodoties peldēties, ir ievērot piesardzības pasākumus. Pirmais un galvenais - nelietot alkoholiskos dzērienus.
“Ne velti tautā tagad ir tāds teiciens radies – še, paturi manu aliņu, es parādīšu, kā vajag... Pēc šiem vārdiem 90% gadījumu tiek saukti glābšanas dienesti vai medicīniskā palīdzība,” saka Skrims.
Glābēji neiesaka doties peldēties vienam pašam un sakarsušam strauji ieskriet vēsā ūdenī.
Mediķu ieteikumi karstajā laikā:
