Labas ziņas jaunais gads atnesis celiakijas pacientiem – no šā gada tiek paplašināts valsts atbalsta saņēmēju loks, kā arī izmaksas ilgums. Turpmāk šo pabalstu varēs baudīt arī jaunieši studenti, kuri sirgst ar celiakiju un kuriem jāievēro bezglutēna diēta.
Iepriekš valsts atbalstu – 106 eiro – izmaksāja ar celiakiju slimajiem bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuriem nebija noteikta invaliditāte. Ja bērni jau saņēma invaliditātes pabalstu, tad šis pabalsts, kas domāts veselībai nepieciešamās bezglutēna pārtikas iegādei, viņiem nepienācās. Tieši pirms Ziemassvētkiem valdība atbalstīja izmaiņas esošajā kārtībā.
Labklājības ministrijas pārstāve Linda Liepa Latvijas Radio pastāstīja, ka turpmāk celiakijas atbalstu izmaksās arī tām personām, kam vienlaikus ir noteikta invaliditāte.
„Otra izmaiņa – celiakijas atbalstu izmaksās arī bērniem pēc pilngadības sasniegšanas: līdz 20 gadu vecumam, ja mācīsies vidusskolā vai profesionālajā skolā, vai arī līdz 24 gadu vecumam, ja mācīsies augstskolā,” stāstīja Liepa.
Viņa arī norādīja, ka atbalsta apmērs - 106 eiro, ir viens no progresīvākajiem pat salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Celiakijas pacientus pārstāvošās biedrības par atbalsta saņēmēju loka paplašināšanu ir gandarītas.
„Tas ir ļoti liels atbalsts cilvēkiem, kuri nedrīkst ēst ikdienā simtiem produktu,” atzina Irina Rubinčika no organizācijas „Gluten-Free Experts”.
Viņa skaidroja, ka jauniešiem, kas sāk mācīties, īpaši nepieciešams materiāls atbalsts.
„Tāpēc, ka produkti, ko viņi drīkst ēst, maksā četras, piecas reizes dārgāk nekā parastie produkti, parastā maize vai makaroni. Tas ir tiešām ļoti liels un nozīmīgs atbalsts, lai šis jaunais cilvēks varētu saglabāt savu veselību, jo bezglutēna diēta ir vienīgās zāles,” stāstīja Rubinčika.
Viņa arī atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad jaunieši pārtrauc bezglutēna diētu, jo tā viņiem izmaksā pārāk dārgi.
„Tāpēc tiek arī pārtraukta diēta, viņi mēģina varbūt pārliecināt sevi, ka tāda diagnoze viņiem nav. Lai arī, ja diagnoze uzstādīta pareizi, tā ir uz visu mūžu,” sacīja Rubinčika.
Rubinčika norādīja arī, ka būtiska ir valsts izšķiršanās atbalstīt arī bērnus invalīdus ar celiakiju. Iepriekš bērnam, piemēram, ar Dauna sindromu, kuram bija arī celiakija, pienācās tikai invaliditātes pabalsts nevis šis pabalsts īpašajam uzturam.
Tiesa, Eiropas valstīs celiakijas pacientus atbalsta dažādos veidos – ir valstis, kas izmaksā pabalstu, un ir tādas, kas aptiekās izsniedz īpašo pārtiku, piemēram, pieaugušajiem cilvēkiem.
Biedrības „Dzīve bez glutēna” pārstāve Anna Vilsone atzina, ka speciālās pārtikas izsniegšana varētu palīdzēt, ja pabalsts piešķirts ar celiakiju slimam bērnam no nelabvēlīgas ģimenes, kura vecāki varētu naudas pabalstu izmantot citiem mērķiem.
Vilsone pieļāva, ka atbalsts varētu būt kombinēts – gan izsniedzot bezglutēna pārtiku, gan arī sniedzot materiālu atbalstu.
Atsevišķās valstīs tiek atbalstīti celiakijas pacientu visa mūža garumā, un izdevumus par šo speciālo pārtiku atzīst par ārstniecības izdevumiem un tāpēc pieaugušajiem ir nodokļu atvieglojumi.
Latvijā atbalsta izmaksai būs noteikts pārejas periods – proti, lai arī uz pabalstu būs tiesības no 1.janvāra, to izmaksās, iespējams, ar nokavēšanos – līdz 1.jūlijam, jo jāveic izmaiņas informācijas sistēmās, skaidroja Labklājības ministrijā.
