Paaugstināts asinsspiediens ir klusais slepkava. Kā to mērīt, skaidro «Aizliegtais paņēmiens»

ĪSUMĀ:

• Ārsts: Paaugstināts asinsspiediens ir klusais slepkava. Pazīmju var nebūt, bet kaite nopietna.
• Paaugstināts asinsspiediens klusi var sabojāt gan pašu sirdi, gan nieres, gan artērijas, gan acis.
• 120 uz 80 – tas ir noteikts kā asinsspiedienu zelta rādījums.
• Par paaugstinātu asinsspiedienu sāk domāt, kad rādījumi pārsniedz 140 uz 90.
• Asinsspiedienu mēra ar sfigmomanometru, ko var nopirkt; var izmērīt aptiekā vai arī pie ģimenes ārsta.
• Būtiski ir mērīt pareizi, liecina ārstu teiktais.
• Pētījums rāda – cilvēki bieži pieļauj vienu vai vairākas kļūdas mērīšanas laikā.
• "Aizliegtais paņēmiens" ar trim ierīcēm devās ciemos pie Rīgas senioriem.
• Galvenais secinājums: nav būtiskas atšķirības, ar ko mērīt, galvenais to darīt pareizi.
• Svarīgi saprast: ja asinsspiediens ir paaugstināts, cilvēks ar mērīšanu vien veselāks nekļūs. Jāmeklē iemesli.
• Kardiologs aicina nebīties arī no zālēm spiediena mazināšanai.

Kardiologs Kārlis Trušinskis skaidroja: "Mēs to mērām tāpēc, ka cenšamies atklāt paaugstinātu asinsspiedienu, kas ir klusais slepkava. Kam nav īsti pazīmju, simptomu, cilvēks var nejust. Un pamatā tāpēc, ka tas draud ar lielām katastrofām, miokarda infarktu un galvas smadzeņu insultu. Tā ir esence, kāpēc mēs esam ieinteresēti asinsspiediena mērīšanā."

Ārsts norādīja – asinsspiediens klusi var sabojāt gan sirdi, gan nieres, gan artērijas, gan acis.

"Ja mēs savlaicīgi un precīzi sākam ārstēt, tad šis bojājums var būt atgriezenisks," norādīja ārsts.

Klusais un turklāt vēl arī lēnais slepkava, proti, savu darbu dara ne tik manāmi. Jāsaka, ka arī cilvēku zināšanas par asinsspiedienu un tā mērīšanu nāca ievērojami vēlāk nekā par temperatūru un termometriem.

Vēsture

Sākās viss ar pašas asinsrites izpēti, un pirmā teorija senajā Grieķijā mūsu ēras sākumā, kad grieķu ārsts Galēns paziņoja – sirds ir kā strūklaka, kas ražo asinis. Asinis patērē pats organisms, bet sirds tik ražo klāt. Ja jau ražo, tad tās var noliet. Kā zināms, bija laiks, kad asins nolaišana bija pat viena no galvenajām dziedināšanas metodēm...

Un ar šo pārliecību cilvēki dzīvoja līdz pat 17. gadsimtam, kad angļu mediķis Viljams Hārvijs pēkšņi paziņoja, ka – nē, Galēns kļūdās, sirds asinis neražo, to daudzums ir ierobežots un tās cirkulē cilvēka organismā pa diviem asinsrites lokiem. Savukārt sirds ir kā pumpis, ko jau vēlāk, sekojot Hārvija idejām, paziņoja franču filosofs un matemātiķis Renē Dekarts. Ja sirds ko pumpē, tad kādam labāk, kādam sliktāk, un sāka attīstīties pētniecība šajā virzienā.               

18. gadsimta sākumā meklējami pirmie centieni ieraudzīt un izmērīt asinsspiedienu zirgiem. 19. gadsimta vidū – pirmie mērījumi ar cilvēkiem, bet pirmā vērā ņemamā asinsspiedienu mērierīce nāca tikai 19. gadsimta pašās beigās. To radīja itālis Šipone Riva-Roči. Tā izskatījās kā piepūšama aproce ar dzīvsudraba manometru.

Tas mērīja tā saucamo sistolisko asinsspiedienu, proti, spiedienu tajā brīdi, kad sirds asinis izgrūž. Tas mūsdienās pazīstams pēc asinsspiediena augšējā skaitļa, kam ideālajā variantā ir jābūt 120. Dažus gadus vēlāk krievu ķirurgs Nikolajs Korotkovs, klausoties asinis plūsmās, atklāja, ka tā var noteikt arī asinsspiedienu, kad sirds ir atslābusi jeb diastolisko spiedienu, kas savukārt ir zemākais rādītājs un kam pēc laba standarta būtu jābūt 80. Šī Korotkova klausīšanās metode "aizgāja tautās" un tālāk jau lielā mērā tika pielietota visā turpmākajos asinsspiediena mērīšanā, līdz parādījās jau mūsdienu digitālās mērierīces.

120 uz 80 – tas ir noteikts kā asinsspiedienu zelta griezums. Ar to tiek nodrošināts pienācīgs asins plūdums organismā, bet tas nerada lieku spiedienu uz asinsvadu sieniņām.

Par paaugstinātu asinsspiedienu sāk uzskatīt tādu, kad rādījumi pārsniedz 140 uz 90.

Kardiologs Trušinskis pauda: "Paaugstināts asinsspiediens ir saistīts arī ar vecumu, un skaidrs, ka tur būs lielāki riski, tur mēs īpašu uzmanību pievēršam, bet arī gados jauniem cilvēkiem vismaz reizi gadā būtu jāizmēra asinsspiediens. To jau tagad var izdarīt, teiksim, kaut vai aptiekā vai pie ģimenes ārsta vizītē."

Savukārt ģimenes ārste Jekaterina Āboliņa atzina: "Es personīgi mēru [pacientiem] asinsspiedienu, sākot no 7 gadu vecuma, kas īstenībā ir arī atrunāts Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas, ka arī mazākiem bērniem var mērīt. (..) Paskaidrošu, kāpēc. Šobrīd bērniem visā pasaulē ir tendence uz aptaukošanos, un aptaukošanās savukārt paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku. Un ko mēs redzam šobrīd, ir tas, ka arvien jaunākiem pacientiem šis spiediens ir paaugstināts. Problēma šeit ir tāda, ka viņi to nejūt."

Ārste skaidroja, ka tad, ja cilvēkam jau sāk parādīties kaut kādas sūdzības, tas nozīmē, ka šī slimība bijusi jau kādu laiku un jau progresējusi uz priekšu.

"Ko es parasti saku pieaugušajiem – īstenībā spiediens ir jāsāk mērīt vismaz reizi gadā, kad mēs esam sasnieguši 18 gadu vecumu," teica Āboliņa.

Tad, ja, piemēram, cilvēkam ik pa laikam ir slikta pašsajūta, tad derētu mērīt biežāk, jo pie vainas varot būt asinsspiediena svārstības.

 Āboliņa teica: "Arī ar aptaukošanos es personīgi iesaku – spiediens jāpamēra regulāri. Tāpat mums dzīvē šobrīd ļoti daudz stresu. Un šis dzīvesveids ne visiem vienmēr sakārtots, jo arī pie hroniska stresa spiedienam būs tendence paaugstināties. Un tad nāk sievietes un vīrieši un sūdzas par mistiskām galvassāpēm, galvas reiboņiem. Vai vienkārši par sliktu pašsajūtu, nogurumu. Izmērot spiedienu, mēs konstatējam – jā, tiešām. Bet, ja tā ir, uzreiz nekrītam panikā, paskatāmies, vai spiediens tiešām tāds arī saglabājas, piemēram, nedēļas, divu nedēļu laikā. Ja tiešām tā ir mierīgos apstākļos, mērot asinsspiedienu, tad noteikti jāvēršas pie ārsta."

Lai mērītu, šobrīd aptiekās atrodami dažādu ražotāju mēraparāti, tāpēc var rasties jautājums, – kurš tad labāks un kurš precīzāks.

Pirmā izvēle patiesībā ir nevis paļauties uz elektroniku, bet pēc Korotkova piemēra visu saklausīt pašam.

Kardiologs Trušinskis norādīja: "Mums reizēm ir pacienti, kas ir medicīnas darbinieki, un tad viņi saka: "Jā, es mājās mēru pats un klausos." Nu, kaut kādā ziņā, protams, to var darīt, bet nē, tas nav, tas nav tas. Mēs nevaram paļauties uz to, kā pacients dzird, piemēram, šīs tā saucamās Korotkova skaņas, tā ka – nē, mājās [jāmēra] ar pusautomātisko vai automātisko sfigmomanometru."

Sfigmomanometrs – tā asinsspiediena mērītāju sauc medicīniski. Bet kādu iegādāties? Jo tagad ir nopērkamas aproces, gan, ja tā var teikt, klasiskais, kas liekams uz augšdelma.

Ģimenes ārsts Jevgeņijs Bondins norādīja: "Kas ir kāds mīnuss, kad mērat augšdelmā, – drēbes." Ārsts skaidroja, ka saburzītu drēbju dēļ rādītāji var svārstīties. Tāpat ir pareizi jāizvieto, kas arī var sarežģīt precīzu mērījumu iegūšanu, tāpēc Bondins biežāk pacientiem iesaka izmantot tā dēvēto aproci.

"Tas tīri lietošanas ziņā ir piemērotāks, jums grūtāk sajaukt, bet tur arī svarīgi, lai roka būtu brīva," viņš teica.

Savukārt kardiologs sacīja: "Ja kādam pašreiz ir pārdomas par to, kādu aparātu iegādāties, viennozīmīgi augšdelma aparātam ir dodama priekšroka pār plaukstas aparātu, lai cik jums tas liktos mazs, ērts un smukiņš, un simpātisks. Nē. Šie [uz augšdelma] ir precīzāki. Šie ir mazāk atkarīgi varbūt no dažādiem citiem apstākļiem."

Ko saka pētījumi

Viens no tiem ir par Latviju. Pētījums veikts no 2018. līdz 2020. gadam. Tā laikā Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta pētnieki mērīja asinsspiedienu vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Tajā secināts, ka paaugstināts asinsspiediens – virs 140 uz 90 – vidēji kopumā konstatēts aptuveni 28% pētījuma dalībnieku. Kopumā tas bijis augstāks vīriešiem, turklāt visās vecuma grupās. Tāpat var spriest, ka nav gluži, ka tā būtu tikai tāda senioru problēma. Jā, vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem paaugstināta asinsspiediena īpatsvars ir izteiktāks, – vīriešiem 60% gadījumu, sievietēm – 44%, bet pirmie divciparu skaitļi vīriešu vidū sākas jau vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kurā paaugstināts jau bijis katram ceturtajam jeb 25% no pētījuma dalībniekiem.

No šī pētījuma vēl viens satraukums par augsto holesterīna līmeni, kas konstatēts aptuveni 60% cilvēku. Holesterīns ir taukviela, kas cirkulē mūsu asinīs, un to iedala labajā un sliktajā holesterīnā. Sliktais, kas esot rezultāts, piemēram, smēķēšanai, mazkustīgam dzīvesveidam un liekajam svaram, ar laiku uzkrājas asinsvados, tos gan bojājot, gan palielinot asinsspiedienu.  

Savukārt, ja runa ir par pašiem spiediena mērītājiem un mērīšanu, tad to 2021. gadā ir pētījuši poļi, un galvenais secinājums, ka cilvēki bieži tos lieto un asinsspiedienu mēra nepareizi: "Tikai 3% pacientu asinsspiedienu mērīja bez kļūdām; 60% pieļāva trīs vai vairāk kļūdas. Biežākā kļūda, ko pieļāva 76% subjektu, bija nepareizs sfigmomanometra manšetes novietojums. (..) Mūsu atklājumi liecina, ka primārās veselības aprūpes ārsti un viņu personāls bieži nesniedz atbilstošus norādījumus pacientiem, kā pareizi izmērīt asinsspiedienu."

Kā mērīt pareizi?

Kardiologs Trušinskis teica: "Galvenais, ja mājās mērām, jāatceras, ka tas, protams, ir miers – sēdus vai pusguļus stāvoklis, kur jums mugura ir relaksēta, kur arī roka ir atbrīvota vai kaut kur to var uzlikt, lai manšete ir apmēram sirds līmenī."

Vispirms viena roka, tad ar divu minūšu intervālu otra, lielai atšķirībai gan nevajadzētu būt.

Kardiologs pamācīja: "Tad mēs arī mērām divas reizes dienā – no rīta, vakarā. Tā kādas trīs dienas, sešas, septiņas dienas, ja gribam vēl precīzāk un tie ir rādītāji, kas mūs interesēs, lai runātu par paaugstinātu vai normālu asinsspiedienu vai zemu kādos gadījumos."

Precīzākas norādes par asinsspiediena pareizu mērīšanu sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

• Manšetei jābūt uzliktai aptuveni 2 līdz 5 centimetrus virs elkoņa, vēlams uz kailas rokas, un pašam augšdelmam jāatrodas sirds līmenī.
• Asinsspiediens ir jāmēra trīs reizes, par pareizo rezultātu uzskatot vai nu pēdējos mērījumus, vai arī visu šo mērījumu vidējo rādītāju.
• Pirms mērīšanas piecu minūšu atpūta.

Kā redzams, viedokļi var atšķirties arī ārstu starpā.

Ciemos pie senioriem

"Aizliegtais paņēmiens" izvēlējās trīs augšdelma aparātus un devās mērījumos uz Rīgas Aktīvo senioru aliansi.

Atlasītie aparāti:

Seniore Maira, kurai "Aizliegtais paņēmiens" mērīja asinsspiedienu, procesa laikā arī pastāstīja: "Esmu ar ārstiem uz jūs. Piekopju veselīgu dzīvesveidu, eju uz sporta zāli, varbūt vairāk skatos uz alternatīvo medicīnu, jo es saprotu, ka cilvēka ķermenis pats ar daudz ko var tikt galā, nevis ar zālītēm un tabletītēm. Un jūtos brīnišķīgi. Par asinsspiediena mērītājiem vispār neko nezinu. (..) Es domāju, ka cilvēkam viss ir galvā, domāšanā ļoti daudz kas. Un, ja es redzēšu kaut kādu sliktu rezultātu, es pieķeršos pie viņa, ielikšu viņu zemapziņā un ar šādu domu dzīvošu līdz nākošajiem mērījumiem."

Tā vietā vajagot kustēties, uzsvēra Maira.

"Sporta zāle, svaigs gaiss, pastaigas gar jūru, skrituļošana – kas kuram katrā vecumā ir pieņemams. Vistrakāk visas problēmas sākas tad… es savu mammu, lai viņai vieglas smiltis, vienmēr savās domās ņemu par piemēru, ka visas problēmas viņai sākās tad, kad viņa apsēdās. Tad, kad viņai bija aktīvs dzīvesveids, teikšu tā, tupus rāpus, varu nevaru, viņa gāja. Viss bija, bet tad, kad viņa iesēdās ar avīzīti rokās, tad arī sākās. Tad arī sākās visas šīs problēmas."

Seniore Rozālija tikmēr sacīja: "Ar spiedienu ir lielas problēmas, burtiski aizvakar bija ātrā palīdzība. Jā, 190. Vajadzēja saukt, un sāpes, un tā tālāk. Man, protams, viņi palīdzēja, tāpēc man tas tonometrs ir mājās. Es nemēru katru dienu, bet tad, kad es jūtu, ka man jau spiež ausīs,  galvā, krūtīs, tad, protams, es ņemu un to izmantoju. Un tad man tas parāda, kā rīkoties tālāk, vai pietiek ar ģimenes ārstu vai jāsauc ātrā  palīdzība. (..) Es arī lietoju zāles jo 2015. gadā man bija infarkts."

Bet seniore Aija teica: "Atklāti runājot par to spiediena mērīšanu, man viņš daudzus gadus šausmīgi lēkā, protams, tas arī ir no veselības, gan arī no tā, kā tu esi dzīvē, kā teikt – kādas situācijas un stresa situācijas. (..) Otrais ir tas, ka ar tiem mērītājiem un ārstiem – man sevišķi nepatīk iet, bet gadā reizi noteikti ir jāiet, ir jāpārbauda, un līdz ar to sākas visādas nebūšanas. Neskatoties uz to, es mēru un daru. Mēru dienu dienā, un, aizejot pie ārsta, man viņš vienmēr ir zemāks. Es uzskatu, ka tas var būt tas aparāts. Ir jāmaina vai jāpamaina, vai kas tamlīdzīgs."

Varbūt aparāts, bet varbūt arī "baltā halāta" aspekts, proti, esot pie ārsta, kā novērots, cilvēki parasti jūtas mierīgāk un asinsspiediens varot būt zemāks.

Aija neslēpa: "Ar zālēm es ļoti maz, faktiski negribu draudzēties. (..) Ēdienam ir ļoti liela nozīme un ūdenim, kādu tu dzer. To es arī cenšos ievērot. Fizkultūra no rīta."

Mērījumu rezultāti

Seniore Maira, kura minēja, ka par asinsspiediena mērītājiem neko nezina un viss viņai esot labi:

• Aparāts "Omron". Vidējais rādītājs 117 uz 65.
• Aparāts "Microlife". Vidēji 118 uz 69.
• Aparāts "Evolu". Spiediens 114 uz 67.

Redzams, ka aparātu starpā nelielas novirzes ir, bet ne būtiskas.

Seniore Aija, kura sūdzējās, ka asinsspiediens lēkā:

• Aparāts "Omron". Vidējais rādītājs 159 uz 85.
• Aparāts "Microlife". Vidēji 171 uz 96.
• Aparāts "Evolu". Spiediens 155 uz 84.

Ir paaugstināts, un aparāts "Microlife" uzrāda jau pat ļoti augstu spiedienu, lai gan divu pārējo aparātu rādījumi ir līdzīgi.

Vēl kāda seniore Ilga, kura atļāva izmērīt sev spiedienu, bet intervēties negribēja:

• "Omron" – 128/91
• "Microlife" –140/97
• "Evolu" – 140/82

Var teikt, normas robežās, un atšķirības aparātu starpā minimālas.

Var secināt – nav būtiskas atšķirības, ar ko mērīt, galvenais to darīt pareizi. Bet vēl svarīgāk saprast, ka ar mērīšanu vien, ja asinsspiediens ir paaugstināts, cilvēks veselāks nekļūs, tāpēc jātiek skaidrībā, kādēļ tas tā varētu būt. Iespējams, pie vainas nepareiza ēšana, mazkustīgums vai smēķēšana. Un tad, ja negribi, lai tavi asinsvadi no regulāri paaugstinātā spiediena dilst un kādu dienu pārsprāgst, dzīvesveids ir jāmaina.

Kardiologs aicina nebīties arī no zālēm spiediena mazināšanai.

"Tas, ko der atcerēties, – es teiktu divas lietas, manuprāt, pašas svarīgākās, ko der iegaumēt. Viena, ka mēs asinsspiedienu ārstējam šodien praktiski tikai ar zāļu kombināciju vienā tabletē. Jums ir viena tablete, kurai ir divas vai trīs vielas. Burvīgi, jums nav vairs jādzer divas vai trīs tabletes dienā, viena tablete un lieliski! Un otrs, ko der atcerēties, ka asinsspiediens ļoti draudzējas ar paaugstinātu holesterīnu. Mums ir burvīga iespēja ārstēt ar zālēm, kur ir divas vielas… ar tableti, piemēram, kur ir divas vielas, viena pret asinsspiedienu, viena pret holesterīnu."