"Priedes gadsimtu laikā ir pieradušas pie uguns un tām liesmas nevar nodarīt būtiskus kaitējumus," Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pavēstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta koordinatore Kristīne Kampuse.
Šāds apsaimniekošanas veids izvēlēts kā piemērotākais, lai saglabātu gaišos un skrajos priežu mežus, kas šobrīd Latvijā un Gaujas nacionālajā parkā (GNP) samazinās un kļūst arvien retāki tieši aizaugšanas dēļ – priežu silos pastiprināti ieviešas egles un veidojas bieza zaļās sūnas kārta.
Veicot kontrolēto dedzināšanu, mežs netiek pilnībā nodedzināts. Pārsvarā tiek nodedzināta priežu silam neraksturīgi biezā sūnu kārta, tā nodrošinot labvēlīgākus apstākļus augošajām priedēm, arī sēņu augšanai. Dedzināšana priežu silos saglabā tai raksturīgo ekosistēmu – priedes, baltos ķērpju zemsedzi un skrajus, gaišus apstākļus. Uguni var uzskatīt par priežu sila tīrītāju, pēc tam rodas labvēlīgi apstākļi degummīlošajām augu, kukaiņu un putnu sugām - zaļajai vārnai, degumu krāšņvabolei, melnajai dzilnai un citiem putniem, tādejādi mežā palielinot bioloģisko dabas daudzveidību.
Latvijā kontrolētā dedzināšana tiek veikta Ādažu poligonā jau kopš 2009.gada.
Pagaidām vienīgā plānotā dedzināšana GNP teritorijā plānota augusta sākumā Lenčupes dabas liegumā divu hektāru lielā platībā. Dabas liegums atrodas septiņu kilometru attālumā no Cēsīm, tuvākā māja atrodas kilometra attālumā, savukārt tuvākās apdzīvotās vietas ir Stalbe un Auciems, stāsta DAP pārstāve Kampuse.
Projekta ietvaros notikusi GNP kartēšana no gaisa un ekspertu došanās dabā un konstatēts, ka biotopu stāvoklis priežu silos ir slikts. Kampuse raidījumam "Pēcpusdiena" pastāstīja arī to, ka eksperti iesaka kontrolētās dedzināšanas metodi kā labāko sausos priežu mežos.
Izstrādāta pat sauso priežu mežu apsaimniekošanas programma, kurā ietvertas arī rekomendācijas par turpmāku meža apsaimniekošanu dedzinot.
Ir vēl divas metodes, kā rūpēties par dabas biotopiem. Abos gadījumos paredz koku retināšanu un atstāšanu, veidojot teritorijā kritušu un stāvošo mirušo koksni, kas ir tik ļoti nepieciešama bioloģiskās daudzveidības vairošanai.
Lai cik dīvaini tas nebūtu, pēc deguma dzīvība šajās teritorijās atgriežas ātri un paliek arvien vairāk.
Var sausos priežu mežus retināt un atstāt kokus turpat zemē, ļaujot attīstīties ķērpju un sēņu sugām. Otrajā variantā tiek veidoti saulaini laukumiņi priežu silos, imitējot dabīgu situāciju mežā.
Taču DAP speciāliste norāda, ka pārāk slapjā vasara var atcelt kontrolētās dedzināšanas plānus, jo ugunij jātiek līdz minerālaugsnes kārtai, ne vien jānodeg tikai virsējai sūnu daļai.
Pārgaujas novadā notiks otra, atsevišķa tikšanās ar novada iedzīvotājiem un citiem interesentiem. Projekts paredz piesaistīt arī reģionālos laikrakstus, kuri par dedzināšanas plāniem informēs novadu iedzīvotājus.
Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa apšauba šādas rīcības lietderību, jo jebkurā teritorijā mīt dzīvas būtnes.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes loceklis Viesturs Ķerus raidījumā "Pēcpusdiena" izteica atbalstu šim pasākumam, vien piezīmēja, katam jābūt stingri kontrolētam. Svarīgi ir noteikt mežu tipus un pieskatīt uguni, uzskata Ķerus.
"Latvijā nav bijusi tāda prakse atšķirībā no Skandināvijas, tāpēc vērojams sabiedrības sašutums," uzskata LOB pārstāvis. VIņš domā, ka tas ir galvenokārt tādēļ, ka nav pietiekami skaidrota šāda biotopu daudzveidības veicināšanas metode.
Studentiem jau pirmajā kursā stāsta, cik šāda rīcība pozitīva, un salīdzina to ar kailcirtēm, kas dabai imitē ugunsgrēka efektu," pavēstīja orintologs.
"Somijā un citviet Skandināvijā bieži vispirms nocērt mežu un tad atlikušo nodedzina, lai mežs dabiskāk atjaunojas," zina teikt Viesturs Ķerus, kurš uzskata, ka iebildumi pamatojas cilvēku bailēs.
"Kūlas dedzināšana ir cita tēma, un pļavās uguns pieļaujama retāk, vien atsevišķos gadījumos. Meži Latvijā ir senāki un tiem ir cita ekosistēma," saka dabas pazinējs un ornitologs.
