Latvijas Ornitologu biedrība ir sagatavojusi 46 pieteikumus mikroliegumu vietu teritorijām, vēl trīs ir sagatavošanas procesā.
Biedrības pārstāvis Andris Avotiņš stāsta, ka mikroliegumi ir nepieciešami, jo dažām Rāznas nacionālā parka teritorijā mītošajām putnu sugām ir nepieciešami specifiski apstākļi, piemēram, veci meži vai liels atmirušās koksnes daudzums. Pašreizējais aizsardzības statuss Rāznas parkā to nenodrošina.
“Pagājušais gads bija tas brīdis, kad teritorija tika apsekota, un daļai putnu sugu bija izveidoti mikroliegumu pieteikumi. Zemes īpašnieki nevarēs nodarboties ar mežsaimniecisko darbību – koku ciršana un koku izvešana ir aizliegt,” stāsta Avotiņš.
Mikroliegumu izveidošana paredzēta vietās, kur attiecīga putnu suga dzīvo un ligzdo. Viena mikrolieguma lielums ir no diviem līdz 10 hektāriem, kas sakrīt ar zemnieku īpašumos esošo mežu teritoriju, tāpēc daudzi vairs nevarēs izmantot savas nelielās mežu platības pat personiskām vajadzībām.
Meža īpašniece Klāra Boltāne norāda, ka par pašu nacionālo parku nebija nekādas aptaujas, “mēs esam to norijuši un aizmirsuši”.
“Un tagad vajadzētu taču arī drusku to sociālo un cilvēcisko faktoru izvērtēt. Tiešām šie cilvēki nav apmierināti, tikai ne visiem drosme ir uzstāties,” saka Boltāne.
Neskatoties uz izstrādāto kompensāciju mehānismu, kas paredz 157 eiro par hektāru un kurus plānots izmaksāt ik gadu līdz brīdim, kamēr putniem mikroliegums nebūs vajadzīgs, meža īpašnieki savus resursus grib izmanot tagad un tūlīt.
Meža īpašnieks Andris Boltāns uzsver: “Man ir vajadzīgs tas mežs reāli, ja var mainīt, [..] ir pat forši, es ar mieru atdot ar to pašu dzeni visu mežu, iedodiet man tikpat pilnvērtīgu blakus, tādu pašu pēc kubatūras.”
Pašlaik zemes īpašniekiem ir laiks un iespēja paust savu viedokli rakstiskā formā un iesniegt to Dabas aizsardzības pārvaldē. Pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā mikroliegumi tiks izveidoti 600 hektāru lielajā parka platībā.
