Jautāts par iemesliem, kāpēc krūts vēzi sievietēm Latvijā bieži vien atklāj novēloti, Eglītis sacīja, ka, pirmkārt, tas saistīts ar to, ka netiek pietiekami apmeklēti valsts apmaksātie skrīninga izmeklējumi, uz ko sievietēm iepriekš nosūtīts uzaicinājums. "Un, otrkārt, manuprāt, vēl mūsu sabiedrībā veselība nav dominējošā vērtība cilvēka dzīvē, līdz ar to netiek veiktas izmeklēšanas kaut kādi pasākumi jau agrīnāk, nekā skrīninga programmas sākušās."
Mediķis sacīja, ka sievietēm no 40 gadu vecuma vajadzētu skrīninga izmeklējumu veikt regulāri, lai krūts vēzi tā attīstības gadījumā varētu atklāt agrīni. "Jo faktiski, ja mēs runājam par ģenētisko krūts vēzi, tad tie ir apmēram tikai 5%–10%, un tur parasti informācija ir agrīnāk, jo kāds no ģimenes locekļiem jau noteikti ir slimojis," sacīja Eglītis.
Pēc viņa teiktā, skrīninga programmu var uzskatīt par efektīvu, ja uz izmeklējumiem atnāk vairāk nekā 70% uzaicināto sieviešu. "Latvija nevienu gadu no 2009. gada nav sasniegusi pat 40%," atzina Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs.
Pagājušajā gadā skrīningu apmeklēja vien 29,9% uzaicināto sieviešu. "Tas ir visu laiku zemākais rādītājs. Nekad skrīninga rādītāji nav bijuši augsti, bet Covid-19 ēnā šie rādītāji kļuvuši vēl sliktāki," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja radioloģe diagnoste Ilze Eņģele.
Pēc Eglīša teiktā, Latvijā ik gadu krūts vēzi konstatē 1100–1200 sievietēm. Puse no visiem krūts vēža gadījumiem valstī ir sievietēm vecuma grupā no 50 gadiem. Ja sievietes būtu aktīvas un veiktu izmeklējumu, tad šajā vecuma grupā pamatā vajadzētu atklāt slimību agrīnā stadijā – pirmajā vai otrajā.
"Vajadzētu būt samērā daudz pacienšu, kurām mēs konstatējam audzējus, kurus vēl nevar sataustīt, respektīvi tie ir tikai līdz vienam centimetram. Un šādu nelielu audzēju gadījumā faktiski 10 gadu dzīvildze ir 99% pat neatkarīgi no audzēja tipa."
Eglītis atzina, ka agrīnā vēža diagnostika ir ļoti svarīga. Pēc viņa teiktā, pasaulē ir valstis, kas apsver iespēju atteikties no skrīninga programmām, jo sievietes ir pietiekami apzinīgas un skrīningu veic bez īpaša uzaicinājuma, piemēram, tā ir gan Kanādā, gan Šveicē. "Tas sabiedrības izglītības līmenis acīmredzot mums nav tāds."
Asociācijas vadītājs atzina, ka viena trešdaļa no atklātajiem krūts vēža gadījumiem ir trešajā un ceturtajā stadijā, kad ir jau liels veidojums krūts dziedzerī vai ir metastāzes. "Bieži vien tā jau ir nopietna higiēniska problēma".
Daktere Krista Arcimoviča LTV raidījumā "Rīta panorāma" atgādināja, ka Latvijā krūts rekonstrukcijas pēc vēža ārstēšanas būs valsts apmaksātas. Tas ir plānots sievietēm, kas ārstēšanos uzsāks, sākot no nākamā gada. Taču vienlaikus ir paredzēta programma, lai apzinātu tās sievietes, kam vēža ārstēšanās dēļ jau ir veikta mastektomija. "Un šī rekonstrukcija tiks piedāvāta, tā būs pieejama labākajā iespējamā veidā," piebilda mediķe.
Lai informētu sabiedrību par krūts veselību, diagnostiku un ārstēšanu, ilggadējās kampaņas "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu" laikā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) kopā ar Latvijas Krūts slimību asociāciju un Latvijas Onkologu asociāciju piektdien, 15. oktobrī, no plkst.12 organizē krūts veselības dienu "Agrīna diagnoze – labāka prognoze".
