Sešu stundu ilgajā operācijā izdevās atdalīt 60 x 40 centimetru lielu audzēju, kas sver 15 kilogramus. Audzējs bija pārņēmis visu sievietes vēderu, savukārt pacienti bija pārņēmusi pilnīga apātija. Un tikai pēc sievietes māsas lūguma Armands Sīviņš uzņēmās šo risku, jo paciente jau bija atzīta par neoperējamu. Viņa ne ēda, ne gulēja.
"Dzēra, bet pavisam maz. Jo nospiež jau visu - kuņģi, zarnas, nieres. Tas audzējs bija apņēmis kreiso nieri, iespiedies plaušās! Viņa vairs nevarēja ne paelpot, ne gulēt," stāstīja Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Sīviņš.
Operācija bija ļoti smaga, jo liposarkomas atdalīšana notika lēnām. Lai gan metastāžu nebija, audzējs bija aizņēmis visu vēderu un ieaudzis kreisajā nierē, pārējos orgānus un asinsvadus nobīdot malā.
"Ļoti bīstami, pa milimetram, audzējs ļoti smags, turi savā rokā, tur ir baigā fiziskā slodze. Pirmo reizi tik lielu dabūjām ārā!" uzsvēra Sīviņš.
Sieviete vēlējās palikt anonīma, taču Latvijas Televīzijai izdevās ar viņu aprunāties. Viņa skaidroja, ka līdz šim pieredze ar ārstiem bija negatīva. Visām darbībām sekoja komplikācijas. Tāpēc viņa izvēlējās ārstēties pati, piemēram, dzerot zāļu tējas.
"Viņa bija depresijā. Baidījās no vārda vēzis. Ļaundabīgs audzējs. Tāda autoagresija pret sevi. Daudz labāk ir mirt!
Kārtējais piemērs. Ir diezgan daudz pacientu, kas jūt – nav labi, bet nevēršas pie ārsta, dzer tējiņas, iet pie dziedniekiem!" uzsvēra Sīviņš.
Iestājoties slimnīcā, sieviete svēra 60 kilogramu, izrakstoties – 45. Tik apjomīgs audzējs ārsta Sīviņa darba pieredzē ir pirmo reizi. Viņš gan uzsvēra, ka joprojām ļoti daudz pacientu vēršas pie ārsta novēloti - tad, kad audzējs ir trešajā vai ceturtajā stadijā. Un ne vienmēr operēt ir iespējams. Šis ir neticami laimīgs izņēmums.
