Olšūnu ziedošana: Lolitas pieredzes stāsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Saeima turpina izskatīt grozījumus Reproduktīvās veselības likumā, kas paredz ierobežot sieviešu iespējas ziedot olšūnas. Arguments ir veselības risks, tāpat apšauba arī nedzemdējušas sievietes motivāciju uzņemties šo risku. Tiesībsargs skaidro, ka aizliegums ziedot ierobežotu cilvēktiesības. Tikmēr Lolita olšūnas vēlējās ziedot draudzenei Izraēlā un stāsta par savu pieredzi.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

„Viņa ir maza, melna, čirkainiem matiem ar spožām, zaļām acīm. Un viņa smējās: „Tu iedomājies, man piedzimtu meita un viņa izskatītos kā es!” Mēs smējāmies, ka viņai vīrs ar bija tāds austrumu tipa izraēlietis,” saka Lolita.

Ja Lolitas draudzenei, kuru viņa uztver kā pašas māsu, piedzimtu bērns no Lolitas ziedotajām olšūnām, tad izraēliešu ģimenes atvase varētu būt gaišas ādas krāsas, blonda un ar pelēkzaļām acīm.

„Viņai bija ļoti daudzas problēmas ar neauglību un viņa dažādos veidos mēģināja to risināt. Tad es teicu, ka es esmu ar mieru viņai ziedot,” teica Lolita.

Pēc tam ārsti Lolitai veica hormonu analīzi, lai noskaidrotu, vai ir pietiekami daudz veselu olšūnu. Tāpat izstāstīja, kā injicēt hormonus, kuri veicina olšūnu nobriešanu. „Līdz ovulācijai „spricē” pats sev vēderā hormonālos līdzekļus, kas veicina olšūnu nobriešanu. Ja parasti mēnešreizēs sieviete zaudē vienu vai divas olšūnas, tad tagad šis process tiek paātrināts un pastiprināts,” skaidro Lolita.

Taču, pirms Lolita paspēja iziet visu procesu, ārsti turpināja injicēt hormonus arī Lolitas draudzenei, kurai līdz tam nebija izdevies veikt mākslīgo apaugļošanu ar savām olšūnām. „Pēc tam citam ārstam izdevās no tās manas nabaga draudzenes dabūt ārā piecas olšūnas, un viņa tagad ir māmiņa un ir stāvoklī ar otru bērnu. Savos 43 gados. Bet tas viņai bija ilgs process, es redzēju, kādas viņai tas sagādā sāpes, jo tā viņas vēlme būt par māti, tā bija tik skaudra, un es domāju — „Nē, es to varu izdarīt!”,” sacīja Lolita.

„Man Izraēlā neviens ārsts neprasīja — vai jums ir bērni. Riskus apstāstīja,” norāda Lolita.

Ieva Upīte [žurnālistes]: Kādus riskus Jums aprakstīja?

Lolita: Ir zināms risks - gan olšūnu iekaisums, gan…  nu, var būt dažādi sarežģījumi. Bet nu, es atvainojas, arī dzemdībās ir sarežģījumi. Pie zobārsta ir sarežģījumi, kur tik visur nav sarežģījumi. Man liekas, ka svarīgāk ir saprast un pasvītrot to, ka sieviete pati var pieņemt to lēmumu, vai viņa ir ar mieru riskēt. Otrkārt, diezgan nejēdzīgi liekas, ka valsts kā tāda aukle vai tāda vecmāmiņa gādīga ir jau izlēmusi nedzemdējušu sieviešu vārdā, ka viņas būtu aizsargājamas, jo — ja nu kas notiek. Tikpat labi kaut kas var notikt bērna mātei, kura ir dzemdējusi un kam tas iekaisums var rasties.

Ieva Upīte: Un sakiet, no tām sievietēm Izraēlā, kuras ir ziedojušas olšūnas, kāda no tām ir bijusi māte vai nav?

Lolita: Dažādi - ir, kas ir bijušas, un ir, kas nav bijušas. Un ir arī tādas, par kurām es gribēju teikt,  tāda ir viņu izvēle —  nebūt mātei. Bet viņas arī, redzot citu savu māsu vai citu sieviešu ciešanas, ir noziedojušas savas olšūnas tieši tāpēc, lai tām sievietēm, kuras vēlas būt par mātēm, nebūtu tas kavēklis.

Ieva Upīte: Un varbūt personisks jautājums — Jūs esat māte?

Lolita: Es neesmu māte, nē. Man toreiz arī neprasīja, vai es esmu māte. Šobrīd gan man ir par vēlu, lai ziedotu olšūnas, bet visu laiku jādomā [pat ja ], ja tā [it kā] nav tava cīņa — nu, ne mana cūka, ne mana druva. Par to man drusku sāpēja, ka var izlemt citu sieviešu vietā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti