To intervijā Latvijas Radio otrdienas rītā sacīja Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.
„Mēs esam optimisma un cerību pilni, ka šogad beigsim sanāciju Olaines ķīmisko atkritumu izgāztuvē,” sacīja Koļegova.
Arī uzņēmēji, kas izgāztuvē veic sanāciju, apliecinājuši, ka papildu finansējums nebūs vajadzīgs.
Iepriekš sanāciju bija domāts pabeigt šogad, 1.aprīlī. Taču pārtrauktu iepirkuma procedūru un citu iemeslu dēļ tas nebija izdarāms.
Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projektam bija paredzēts atvēlēt 6,74 miljonus eiro. Par šo naudu bija paredzēta atkritumu izgāztuves būvju, inženiertehnisko konstrukciju demontāža un pēcsanācijas monitoringa sistēmas izveide. Sistēma paredzētu gruntsūdeņu piesārņojuma kontroles sistēmas ierīkošanu, virszemes ūdeņu kontroles sistēmas izveidošanu un likvidēto dziļurbumu kontroles sistēmas izveidošanu. Tāpat bija paredzēts, ka būs jārenovē meliorācijas sistēma un jāveic teritorijas rekultivēšanas un līdzināšanas darbi.
Rūpnīcas "Olainfarm" toksiskie atkritumi no 1973.gada līdz 1980.gadam tika vesti uz izgāztuvi četrus kilometrus uz ziemeļiem no Olaines pilsētas, īpaši aizsargājama dabas objekta Cenu tīreļa dienvidaustrumos. Šķidros toksiskos atkritumus pārsvarā veido amonija hlorīds, piridīns, butanols, izopopanols, nātrija acetāts un arī izbrāķētā ķīmiskās rūpniecības produkcija. Sliktās hidroizolācijas dēļ toksiskie atkritumi iefiltrējās caur smiltīm gruntsūdeņos, kur toksisko vielu koncentrācijas pārsniedza pieļaujamās normas tūkstošiem reižu.
Piesārņojums ar gruntsūdeņu plūsmu migrē austrumu virzienā ar ātrumu 40-60 metri gadā, un šobrīd tā kodols atrodas ārpus zemesgabala "Ekolauks" kadastra robežām.
