"Odi pārnēsā malāriju, Latvijā nav sava malārija, bet odi pārnes arī tādu parazitāru slimību jeb tārpu invāziju, ko sauc par filariāzi," stāsta LIC galvenā ārste profesore Baiba Rozentāle.
"Kad ods sūc asinis, viņš visupirms mazajā asinsvadā ielaiž siekalas, lai asinis sašķidrinātu. Filārijām ir kāpuriņi, kas ir tik sīki, ka viņi var iziet caur oda snuķīti," skaidro entomologs Voldemārs Spuņģis.
No šiem kāpuriņiem cilvēka ķermenī var attīstīties līdz pat 30 centimetru gari apaļtārpi, un pirms četriem gadiem tika konstatēti divi gadījumi, kad šis tārps attīstījās cilvēka acī, kā arī zem ādas.
"Odi ir tikai pārnesēji un kāpurus iegūst no inficētiem dzīvniekiem, kuriem sūc asinis. Pēc tam sūc asinis no cilvēka un var notikt inficēšanās," inficēšanās shēmu ieskicē infektoloģe Rozentāle.
Pamats satraukumam par šīs kaites izplatību Latvijā meklējams mūsdienu globalizācijā. "Ziniet, vispār viņi ir ļoti tuvu, jo, vai tad Spānija mums ir tālu? Eiropā ir Vidusjūras valstis, un vislielākā saslimstība reģistrēta Spānijā. Lielā mērā tas ir saistīts ar migrantiem, kas nāk iekšā, bet, tā dabīgi, filariāze visvairāk ir Āfrikā," skaidro LIC galvenā ārste Rozentāle.
"Cilvēkam tam ir jāpievērš uzmanība, ne jau visi saslimst ar klīniski izteiktām formām. Ir arī tā, ka cilvēka organisms pats tiek galā un šūnas pirmo iekļuvušo kāpuru iznīcina, tā kā vienkārši apēd, bet tiem, kuru organisms pats netiek galā, jāprasa padoms ārstam un jānoskaidro klīniskā aina," stāsta mediķe.
Latvijā ir sastopamas aptuveni 40 odu sugas, divas no tām ir malāriju sugas, bet par laimi malārijas pie mums nav, tomēr briesmīgā infekcija filarioze nav nekāds izdomājums. Taču, lai slimība izplatītos epidēmijas veidā, jāizpildās priekšnosacījumiem.
"Teorētiski tas ir iespējams, bet tad vienam cilvēkam ir jābūt diviem tārpiem, tēviņam un mātītei, lai tēviņš var apaugļot mātīti un mātīte var dzemdēt kāpurus, un tad šie kāpuri cirkulē cilvēka asinsrites sistēmā. Odam ir jāiesūc kāpurs, kādu laiku ir jādzīvo dabā, lai tas kāpurs attīstās, un tikai tad viņš var otru cilvēku invadēt ar to kāpuru. Varbūtība ir viens pret miljardu vai viens pret diviem miljardiem," vērtē entomologs Spuņģis.
Respektīvi, par laimi šī infekcija Latvijā ir reti sastopama, bet izrādās - risks tik tiešām pastāv un tā nav tikai Āfrikā iegūstama slimība. Par laimi šī kaite ir viegli ārstējama, tomēr nevienam negribas iedomāties zem ādas 30 centimetrus garu tārpu.
