Pēdējie aprēķini rāda, ka ik gadu dabā nonāk līdz 100 000 tonnām nelegālo būvgružu vai saprotamāk - ap 2500 vilcienu vagonu. Latviju klāj miljoniem tonnu nelegālo būvgružu, par kuru izvešanu, visticamāk, ir samaksāta diezgan laba naudas summa. Un zaudējumi ir mērāmi miljonos.
Foto: "Vides fakti"
Raidījums "Vides fakti", saņēmis skatītāju ziņojumus, devās apraudzīt nelegālās būvgružu izgāztuves. Bija vietas, kur būvgružu fiksēšana izvērsās par spraigu pasākumu ar vairāku policijas ekipāžu iesaistīšanos un diezgan asām diskusijām.
Bijušais Ķekavas novada deputāts Inārs Beļinskis Latvijas Televīzijas raidījumu "Vides fakti" sagaidīja, fotografēdams un apsaukādams gan savu kaimiņu, gan filmēšanas grupu, gan policijas pārstāvjus, kuri bija ieradušies ciematā akcijas "Pieķer būvgružotāju!" īstenošanas laikā.
Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka šis poligons izveidots vismaz pirms septiņiem gadiem, bet, tā kā Beļinska kungs ir izbijis domes deputāts, visi iesniegumi izkūpējuši gaisā. Un viņa vārdiem sakot – šī noteikti neesot būvgružu izgāztuve, bet gan vieta, kur novietoti būvmateriāli.
Akcijas laikā bija iespēja pārliecināties par pamatīgu robu likumā, kad jebkurš var rīkoties, kā vēlas, jo, piemēram, Carnikavas novadā tauvas zonā pie ezera izveidots liels uzbērums. Novada dome ir lietas kursā un uzlikusi par pienākumu zemes īpašniekam šo vietu sakārtot, un raidījumam "Vides fakti" atklāja, ka šāda ceļa uzbēršana un būvniecība nav bijusi saskaņota ar būvvaldi.
Daugavgrīvas ielā Rīgā, kur tika sākta akcija "Pieķer būvgružotāju", Rīgas domes piederošajā teritorijā nekas nav mainījies. Vietā, kur nevienam nemanīti ir izveidojies vesels atkritumu poligons, ir pievestas jaunas atkritumu kravas.
Akcijas "Pieķer būvgružotāju" laikā ir apsekotas vairāk nekā 30 būvgružu vietas. Saeimai būs jālemj par stingrāku būvgružu izvešanas kontroli, jo apjoms, kāds tika uzskaitīts, patiešam ir iespaidīgs.
Provizoriski, 200 000 tonnas būvgružu atrodas vietās, par kurām ziņoja iedzīvotāji. Latvijā gada laikā tiek savākti apmēram 600 000 atkritumu, mēs mēneša laikā piefiksējām trešdaļu," pavēstīja SIA "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Par akcijas noslēguma vietu tika izvēlēts Salaspils novads, kur mežā izgāzti nelikumīgi būvgruži.
Foto: "Vides fakti"
"Pietiekami bieži, diemžēl, cilvēku rīcība ir pārsteidzoša. Lielākos apmēros tas bija pirms pieciem, sešiem gadiem, kad notika celtniecības bums. Pēdējos gados vērojams kritums, ir konstatētas privātas teritorijas. Ja nenotiek uzlabojumi, nepieciešama administratīva sodīšana. Ja runājam par normatīvajiem aktiem, varētu būt situācija, kad pie jebkuras celtniecības, tostarp privatmajas celtniecības, tiek prasīts līgums par būvgružu izvešanu. Tas sadārdzina procesu, bet ,iespējams, tas ir risinājums, ko varētu kontrolēt, ka tas notiek. Citādi saskaramies ar maziem būvniekiem, kuri nevēlas sadārdzināt izmaksas," akcijas noslēgumā sacīja Salaspils mērs Raimonds Čudars.
Akcijā iesaistījās arī Cūkmens, kurš, kā zināms, par nekārtībām dabā ir ļoti sašutis: "Cīnamies! Pēdējo četru gadu laikā no valsts mežiem izvesti būvgruži 46 vilcienu vagonu apjomā."
Pašreiz Latvijā nav sistēma, kas uzrauga būvniecības procesā radušo atkritumu pārvadājumu kontroli un akcijas mērķis bija beidzot mainīt šo sistēmu.
"Jau tuvākajā laikā tautsaimniecības komisijā visus iegūtos faktus skatīsim, kā arī regulēsim likumdošanu. Viens cīnās, kā dzīvot zaļā Latvijā, otrs ber mežā mēslus," saka Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozliņš.
Dienā, kad akcija noslēdzās, "Vides fakti" saņēma ziņu par vēl kādu iedzīvotajprāt būvgružiem piegāztu vietu Carnikavā.
Netālu no dabas parka "Piejūra", Gaujas palienas pļavās izgāž būvgružus abās pusēs uzbūvētajam ceļam.
Sazinoties ar Carnikavas novada domi, uzzinājām, ka zeme ir privātīpašums un būvvalde ir informējuši Valsts vides dienestu. Pēc sniegtā atzinuma par nodarījumu videi, tiks sastādīts protokols.
Akcija noslēdzas, būvgružotāju ķeršana turpinās.
