Statistika liecina, ka, pieaugot būvniecības apjomam, legālais būvgružu apjoms nepalielinās un tie nonāk mežos. Tiek lēsts, ka ik gadu dabā nonāk vairāk nekā 100 tūkstoši tonnu būvniecības atkritumu. 10.jūnijā ar sakopšanas talku noslēdzās kampaņa ''Pieķer būvgružotāju!''. Tās laikā iedzīvotāji uzrādījuši desmitiem nelegālo būvgružu izgāztuvju, kurās atkritumu apjoms kopumā ir vismaz 200 000 tonnu.
Dažādu atkritumu un būvgružu kaudzes mežos aug gluži kā sēnes pēc lietus. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma rīkotajā akcijā ''Pieķer būvgružotāju!" mēneša laikā acīgie iedzīvotāji iesūtīja vairāk nekā 30 adreses, kurās kopā izgāztas ap 200 000 tonnu būvgružu, galvenokārt Pierīgā un netālu no lielajām pilsētām. Tas gan nenozīmē, ka citviet to nav, piemēram, pie Rēzeknes mežā atrasts trolejbuss, ko kāds ir vedis uz mežu, nevis nodevis metāllūžņos.
Vienas būvgružu kravas aizvākšana no meža izmaksā vairāk nekā 400 eiro. To ir spiests samaksāt meža īpašnieks, bet ļaunprātīgie piesārņotāji tādējādi ieekonomē vismaz 150-200 eiro.
"Es domāju, ka atkritumu apsaimniekošanā ir jāsakārto sistēma kopumā, īpaši būvgružu apsaimniekošanā. Ja tiek ieviesta kontrole un uzskaites sistēma, tad šāda problēma nerodas. Šeit mēs redzam jau sekas," uzskata ''Eco Baltia grupa'' valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Pašlaik minimāli kontrolēti tiekot tikai lielie būvniecības objekti, bet ar izgāšanu mežā, spriežot pēc apjoma un satura, visbiežāk grēko privātīpašnieki.
"Automātiski jānodefinē nodeva, kas maksājama individuālās būvniecības gadījumā, kuras samaksa prezumē, ka būvgruži tiek izvesti. Proti, līdzīgi kā ar atkritumiem, tiek prezumēts, ka mājsaimniecība atkritumus ražo," uzsver Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars ("Vienotība").
Likumdevēju pārstāvis Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš ("Vienotība") sola šo jautājumu otrdien, 17.jūnijā, skatīt Vides apakškomisijā un meklēt vājāko posmu ķēdītē starp būvniecības objektu un atkritumu poligonu: "Mēs skatīsim šo problēmu, un konceptuālais virziens būs tāds, ka pastiprināsies regulējums."
Viņš vērtē, ka lielākajās būvgružu izgāztuvēs atkritumi vesti nedēļām un tie nevar rasties no mazas privātmājas būvēšanas. Tas nozīmē, ka ļaunprātīgie vides piesārņotāji ir ne tikai maza apjoma būvnieki, bet arī lielie uzņēmumi, par ko Ozoliņš pārliecinājies pēc Bolderājā redzētā būvgružu daudzuma.
Pagaidām iedzīvotāji tiek aicināti par aizdomīgām automašīnām mežmalā ziņot pašvaldību policijai, lai vainīgais tiktu noķerts pie rokas.
Vides aizsardzības eksperts, žurnālists Māris Olte atklāj savus novērojumus un secinājumus, kas radušies akcijas laikā un vērtē, vai un kā iespējams izskaust nelikumīgos gružotājus: "Mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā, un katram ir jāizvērtē sava sirdsapziņa, ar kuru būs jāsadzīvo." Par piemēru Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" Olte minēja savu kaimiņu, kurš kurmju alas aizbēris ar būvgružiem.
Ir gadījumi, kad ar automašīnu iebrauc mežā un no tās tiek izņemti maisi ar kompostu un izbērti. Redzot, ka neviena nav tuvumā, papildus tiem tiek izgāzti arī maisi ar būvgružiem.
Žurnālsts Māris Olte uzskata, ka drīzumā iedzīvotāji aptvers, ka populārais ģipškartons jeb tautā sauktais reģipsis ir pietiekami kaitīgs veselībai, lai to pēc desmit gadu lietošanas lauztu ārā un atbrīvotos no tā.
Viņš arī vērtē, ka daudziem Latvijas meži atrodas lielākā ienaidnieka teritorijā, kura ir piemēslojama.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere pavēstīja, ka jau 2013.gada nogalē pieņemti grozījumi likumdošanā, kas paredz stingrās uzskaites sistēmas lietošanu būvgružu pārvadājumos. Šīs izmaiņas stājušās spēkā 2014.gada 1.maijā un paredz, ka tiek norādīta vieta, kur pēc būvniecības paliks atkritumi.
