Mārīte labiekārtoja savu guļamistabu. Pati izvēlējās mēbeles, bet matrača izvēli atstāja vīra ziņā. Kad mēbeles bija saliktas, viņa ar nepacietību gaidīja pirmo nakti jaunajā matracī.
"Plecu daļa šeit notirpusi, nu, ne pēc sevis vairs. Sapratu, ka diena sabojāta, gandrīz asaras acīs, sapratu, ka nevaru gulēt uz tāda matrača – tas nav man," teica sieviete.
Tomēr veikala darbinieces atteicās matraci samainīt. Mārīte uzrakstīja iesniegumu, cerot, ka veikals nāks pretī un neērto matraci samainīs, bet saņēma atteikumu.
PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa atzina: ja prece iegādāta parastā tirdzniecības vietā, tad pircējam nav tiesību prasīt tirgotājam ņemt preci atpakaļ un atdot samaksāto naudu vai arī samainīt pret citu preci.
"Ir veikali, kas paši piedāvā tādu bonusu. Parasti tie ir apģērba veikali, kas piedāvā, ja jūs neesat lietojis vai jums neder šī prece, jūs varat atnākt un samainīt.
Bet tas nav likumā noteikts un līdz ar to komersantam tas nav pienākums. Šāds pienākums ir tikai distances tirdzniecībā, piemēram, interneta tirdzniecībā vai katalogu tirdzniecībā," teica Vītoliņa
Jāatzīmē, ka šajā gadījumā Mārīte izvēlējusies īpaši cietu matraci, kas paredzēts cilvēkiem, kuru svars pārsniedz 100 kilogramus. Sekojot likuma burtam, veikals tik tiešām drīkstēja preci nemainīt.
