Tomēr ne visi koki no noteikumiem iegūs – parastajai kļavai un citu sugu kokiem būs jāaug ilgāk, lai tiktu pie dižkoka statusa. Eksperti tam piekrīt, jo ne tik ļoti vērtīgās kļavas līdz šim tikušas par daudz lutinātas. Savukārt Rīga kritizē valsts politiku, kas liedz dižkoku kaitniekus adekvāti sodīt.
Rīgas dome jau devusi zaļo gaismu ilgi gatavotajiem jaunajiem dižkoku aizsardzības noteikumiem, kas spēkā stāsies līdz augustam. Iepriekšējie noteikumi bijuši desmit gadus veci ar daudzām morālām, juridiskām un tehniskām neatbilstībām, saka Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Jaunajos noteikumos dažas sugas no dižkoku listes izņemtas, bet 14 nākušas klāt. Tāpat daļai mainīts stumbra apkārtmērs, lai koku atzītu par dižkoku.
"Klāt nāk kadiķis - manuprāt, ļoti skaits un vērtīgs koks. Tāpat arī īve, purvozols, mežābeles un mežbumbieres, jo daudzviet, kur agrāk bija mežābeles un mežbumbieres, tagad ir apbūvētas teritorijas. Sāpīgākais ir tas, ka kļavām, lai kvalificētos par dižkoku, apkārtmērs palielinās. Taču kļava ir koks, kas visātrāk aug un vislabāk iztur pilsētvides negatīvos faktorus. Tas skars ne vairāk kā 10% kļavu. Taču tas nenozīmē, ka tagad uzreiz varēs ņemt cirvi un zāģi un iet un tik zāģēt nost," norāda Vircavs.
Tāpat kā līdz šim jebkura koka, izņemot augļukoku, ciršanai būs jāsaņem atļauja, pirms tam argumentējot vajadzību koku nocirst. Biežākie iegansti ir būvniecība, apdraudējums gājējiem vai satiksmei, kā arī traucējums teritorijas kopšanai. Dižkoku privilēģija ir tā, ka desmit metru rādiusā ap koku nedrīkst veikt nekādus būvdarbus, turēt malku vai kurt ugunskuru.
Būvvaldes dati liecina, ka Rīgā ir ap 1600 dižkoku, no kuriem ap simts – nokaltuši. Būvvaldes vadītājs Vircavs vērš uzmanību, ka valsts par dižkoku aizsardzību gādā nepietiekami sodu politikas jomā. Statistika liecinot, ka par koka vai pat koku pudura patvaļīgu nociršanu vides dienests piemēro ne vairāk par 200 eiro sodu. "Kādreiz pašvaldība vismaz varēja uzlikt sodu, kas pieckārtīgi atlīdzina zaudējumus. Kā var pateikt, ka koks, kas ir ainaviska vērtība un kuru mēs nekādā gadījumā nebūtu ļāvuši cirst, ir pielīdzināms kokam, kas pat ir traucējis, piemēram, satiksmei?" jautā Vircavs. Viņš saka, ka Vides pārvaldes rīcība ir signāls cilvēkiem, kuriem "nav nekā svēta" un kuri ir gatavi pat bojāt koku, lai tas nomirtu, un tad būtu pamats to nocirst.
Tālis Laidiņš, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektors, Vircava teiktajam nepiekrīt un runā skaitļu valodā. Dati gan rāda, ka šogad Rīgā un apkārtnē par patvaļīgu koku ciršanu piemēroti 13 sodi 4700 eiro vērtībā. Savukārt 14 administratīvā pārkāpuma lietas izbeigtas, jo koks nocirsts vairāk nekā pirms sešiem mēnešiem. Septiņos gadījumos vides pārvalde vispār atteikusies sākt lietu par koka bojāšanu vai nozāģēšanu.
Vides sargi gan nav vienīgie, kam jāuzmana koki. Atbildība par dižkoku sargāšanu deleģēta arī Dabas aizsardzības pārvaldei.
Koku kopšanas eksperts uzņēmuma «Labie koki» īpašnieks Edgars Neilands vērtē, ka koks kā vērtība aizvien iepaliek aiz biznesa interesēm. Turklāt grēko ne tikai veikalu vai villu cēlāji, bet arī ielu sakārtotāji.
Arborists Neilands lēš, ka Rīgā varētu būt vismaz divas reizes vairāk dižkoku par apzinātajiem. "Latvieši vispār mīl kokus, taču koku vērtība nav apzināta. Bieži vien dārgākie zemes īpašumi ir tur, kur ir tie vecie koki. (..) Bieži vien koki nenodzīvo savu maksimālo mūžu," uzsver Neilands. Viņš norāda - ja vēl par koku zariem būvniecībā var rūpēties, tad par saknēm gan mēdz aizmirst.
Kokkopis Neilands jaunos Rīgas noteikumus vērtē pozitīvi, piebilstot, ka par dižkļavu statusa zaudēšanu nav jāskumst. Kļavas ir ātraudzīgas, dižkoka izmērus sasniedz 60 – 70 gados, bet, ja tās tiek īpaši sargātas, turpat blakus cietēja lomā var palikt kāda dižkoka lielumu nesasniegusi liepa vai ozols ar daudz lielāku vērtību un paredzamo mūža garumu.
Rīgas būvvaldē apgalvo, ka patlaban inventarizācijas gaitā dižkoki no jauna tiek uzskaitīti un vērtēts to stāvoklis. Speciālisti arī cer, ka jaunie noteikumi mudinās iedzīvotājus izrādīt iniciatīvu un palīdzēt saskaitīt dižkokus.
