Rauzā mīt retas gliemeņu sugas – ziemeļu upes pērlene un biezā perlamutrene, turklāt upē nāk taimiņi, nēģi, foreles, un to nārstam nepieciešamas attīrītas straujteces un brīvi migrācijas ceļi.
Koku sanesumi, kas kavē upes tecējumu un ietekmē ūdens kvalitāti, veidojas lielākoties tāpēc, ka upju krasti netiek kopti. Tie aizaug ar kokiem un krūmiem, tad pie darba ķeras bebri, un upe vairs nespēj sevi attīrīt pat palu laikā. Šī teritorija iekļauta dabas liegumā, jo Rauza ir viena no retajām upēm, kurās mīt īpaši aizsragājamās gliemeņu sugas.
Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektors Jānis Pērle stāsta, ka ziemeļu upes pērlenei un biezajai perlamutrenei “ir nepieciešams strauji tekošs ūdens, krācītes ar olīšiem, un šajā vietā šo straujo Rauzas tecējumu ir apturējis koku sanesums.
Pirms dažiem gadiem līdzīgs koku sanesums Rauzā jau tika likvidēts, nu var novērtēt ieguvumu. Toreiz ar akmeņiem nostiprināts krasts, lai apturētu eroziju, nelieli akmeņi ievietoti arī upē, lai veidotos straujteces, kas bagātina ūdeni ar skābekli.
“Ja šeit bija viss tāds vienmuļi smilšains, mēs jau tagad redzam smalkus, smalkus olīšus, upe jau sevi ir iztīrījusi. Nesen bija upes nēģu un strauta nēģu nārsts, un šādas mazas frakcijas olīši strauta nēģim varētu būt atbilstoša vieta, kur nārstot,” skaidro Pērle.
Talkā piedalījās arī valmierietis Jānis Siliņš, kuram šī ir dzimtā puse. Viņš atceras, kā bērnībā Rauzā gūti labi foreļu lomi. Nu gan sen nekas tāds nav piedzīvots, tāpēc arī nolēmis piedalīties upes atveseļošanā.
“Pasaule ir ļoti kritiskā situācija tieši no dabas saudzēšanas aspekta. Mēs nevaram dzīvot kā dabas patērētāji, mums ir jāsāk pielīdzināties līdzsvarā. Dabai ir arī jāpalīdz, un tad viss nostāsies savās vietās,” saka Siliņš.
Biedrība “Zaļā pēda”, kas izveidota, lai veiktu šādus apsaimniekošanas darbus dabā līdzīgas talkas rīkojusi jau vairākās vietās Latvijā, kopumā no upēm izceļot vairāk nekā 350 kubikmetrus koksnes.
