No EP deputātiem par vidi visvairāk rūpējušies Ždanoka un Rubiks

No Latvijas deviņiem Eiropas Parlamenta deputātiem par labākajiem atzīti Tatajana Ždanoka, Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis. Pārējie seši deputāti novērtēti ar atzīmi - slikti.

"Mūsu deputāti patiešām izskatās slikti. Ja tā būtu skola, kur būtu jāsavāc sekmīga atzīme, 10 baļlu sistēmā, vairākums no viņiem knapi viņu pabeigtu," stāsta organizācijas “Zemes draugi” pārstāvis Jānis Ulme.

Vides aizstāvji, sastādot topu, izpētījuši, kā deputāti balsojuši 10 dažādos jautājumos par klimatu un enerģētiku. Topa pirmrindnieks Alfrēds Rubiks nespēja atcerēties šos balsojumus, taču vissliktāk vērtētais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas bija skeptisks par šo pētījumu: "Es domāju, ka par šo pētījumu zaļāki ir tikai zaļie cilvēciņi Krimā."

Pirmais balsojums bija par priekšlikumu daļēji iesaldēt ogļskābās gāzes izmešu kvotu izsoles, lai stimulētu uzņēmumus ieguldīt videi draudzīgākās ražošanas tehnoloģijās. Lielākā daļa Latvijas deputātu bijuši pret šādu priekšlikumu.

Otrajā balsojumā Latvijas deputāti ir parādijuši vienotību un visi bijuši par jaunas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidi, lai precīzāk varētu kontrolēt siltumnīcefekta izraisošo vielu uzraudzīšanu.

Arī par atbalstu energotaupīgām iekārtām visi Latvijas parlamentārieši bijuši vienoti. "Tur ir runa par energoefektivitāti un tehnoloģijām, kas rada mazāku enerģijas patēriņu," raidījumam "Vides fakti" pavēstīja Šadurskis.

Ceturtais balsojums par to, ka jāsamazina kaitīgu vielu izmešana dabā par 40% pēc 2020.gada, ticis atbalstīts tikai no Ždanokas, Rubika un Mirska, tāpat kā piektais balsojums, kurš paredzēja līdz 2020.gadam kaitīgo vielu apjomu samazināt par 30%.

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

Šadurskis savu balsojumu pamato šādi: "Paskatieties, tas ir nereāls priekšlikums, ja mēs runājam par 2030.gadu un 30%. Šeit jau līdz 2020.gadam 40%. Slēgsim pusi no Latvijas ražotnēm, un tad mēs to realizēsim. Mēs nedzīvosim ne alās, ne kokos. Ja mēs ģērbsimies zvērādās, tad mēs nevarēsim vairs saražot nepieciešamās lietas un zaļie iebildīs vēl vairāk."

Ulme deputātam nepiekrīt: "Tas ir tiešā pretrunā ar Latvijas vides aizsardzības interesem, jo faktiski šis mērķis ir saistīts ar ambīciju noturēt klimata pārmaiņas divu celsija grādu robežās. Uzskatot, ka šāds mērķis nav nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs varam sagaidīt klimata pārmaiņas ar pilnīgi neprognozējamām sekām."

Eiropas Parlamets beigās vienojās par variantu līdz 2030.gadam samazināt kaitīgo izmešu daudzumumu par 30%. Lielāki samazinājums šobrīd neesot iespējami.  

Visi Latvijas deputāti ir atbalstījuši sesto punktu, kas paredz veidot jaunus līgums starp pasaules valstīm vides jautājumos, jo tūlīt noslēgsies Kioto prtokoka termiņš, kas paredzēja pasākumus cīņai pret globālo sasilšanu.

Arī par klimata politikas iekļaušanu Eiropas Savienības attīstības programmā noblasojuši lielākā daļa parlamentāriešu no Latvijas. Tiesa, liela daļa deputātu gan šajā sēdē nemaz nav piedalījušies.

Latvijas deputāti atbalstījuši arī projektu par finansējuma piešķiršanu tehnoloģiju iegādei tām nabadzīgajām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā, lai tās varētu samazināt izmešu daudzumu.

"Pasaule mums ir viena un ir pilnīgi vienalga, kurā vietā notiek kaitīgā ietekme uz vidi. Mēs visi no tā ciešam," tā saka Šadurskis.

Latviskais spārns bijis pilnīgi noraidošs jautājumā par to, lai līdz 2030.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvars dalībalstīs sasniedz 45 procentus.  

"Eiropas komisijai bija vairākas kontrolējošās darbības, kas būtu skārušas arī Latviju. Tā būtu nevajadzīga iejaukšanās mūsu iekšējās lietās, kur mēs tāpat esam nosacīti starp labajiem," savu balsojumu skaidro Kārlis Šadurskis.

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

Tikmēr Alfrēds Rubiks ļoti vienkārši pamato, kāpēc no Latvijas pozīcijām šo jautājumu bez problēmām varētu atbalstīt: "Jā, protams, jo vairāk, jo labāk. Man ir viegli atbalstīt, tādēļ, ka mēs tepat stāvam Daugavas krastā, kas saražo lielāko daļu enerģijas, ko mēs izlietojam."

Arī par Eiropas Savienības ambīcijām, kas noteiktu ievērojamus uzlabojumus saistībā ar ogļskābās gāzes samazināšanu līdz 2030.gadam, lielākā daļa mūsējo ir noraidījuši. Savu balsojumu skaidro Eiropas Parlamenta deputāts Šadurskis:

"Viena daļa no zaļajiem uzskata, ka degviela rodas benzīntankā un pārtika lielveikalā un tad, izejot no tā, arī veido savus politiskos uzstādījumus."

Vides aizstāvjiem gan ir cits viedoklis, kāpēc Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti balsojuši tik atšķirīgi. Biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis Jānis Brizga raidījumam "Vides fakti" skaidro galveno faktoru deputātu balsojumu izvēlē: "Mūsu deputāti balso vairāk vai mazāk, pakļaujoties tās grupas, kurā viņi ir Eiropas Parlamentā, interesēm, ne tik daudz domājot par savas nacionālās valsts interesēm."

Kā parāda pētījums, vides jautājumos latviskā spārna deputātiem ar Ždanoku, Rubiku un Mirski kopsaucējus atrast nav iespējams. Nekādas draudzīgas attiecības šo cilvēku starpā nevalda, vismaz publiski.

"Nu jā, droši vien, ka jūsu nosauktajiem deputātiem ir vienalga, par ko balsot. Tā kā Ždanoka nomināli skaitās zaļajā politiskajā grupā, tad droši vien, ka par visām šīm ēverģēlībām viņa balso "par"," citu deputātu balsojumu vērtē Šadurskis.

Pētījumā apkopoti vien 10 balsojumi, lai gan šī sasaukuma Eiropas Parlamenta laikā pieņemti simtiem dažādu ar vidi saistītu jautājumu, tai skaitā, par ģenētiski modificētu pārtiku, biotopu aizsardzību, kuģu piesārņojumu radīto piesārņojumu un citi. Lai precīzāk izvērtētu katra Latvijas eiroparlmantārieša deptāta veikumu, vides aizstāvjiem jāviec apjomīgāks pētījums. Savukārt deputātiem jāatceras, ka Brisele un Strasbūra nav nemaz tik tālu un deputātu balsojumi tiek uzmanīti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti