No 1.februāra būs aizliegts atrasties daļā Slīteres Nacionālā parka

Galīgajā lasījumā Saeima pieņēmusi jaunu Slīteres Nacionālā parka likumu, kurš aizstās iepriekšējo parka regulējumu, kas bija spēkā kopš parka dibināšanas 2000.gadā un bija novecojis. Jaunais likums precizē parka izveidošanas mērķi, platību, iekļauj jaunu normu par regulējamā režīma zonu un meža apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī saskaņo regulējumu ar citu likumu normām.

Slīteres Nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Tas atrodas Dundagas novada ziemeļos - Dundagas un Kolkas pagastu teritorijā. Jaunais Slīteres Nacionālā parka likums izslēdzot no tā jūras akvatoriju, jo jūras daļa iekļauta aizsargājamās jūras teritorijās „Irbes šaurums” un "Rīgas līča rietumu piekraste". Turpmāk nacionālā parka kopējā platība būs 16 414 hektāri. Iepriekš tā kopējā sauszemes platība bija 16 360 hektāri, bet jūras akvatorijas - 10 130 hektāri.

Līdz ar jauno regulējumu parka teritorijā izveidota jauna funkcionālā zona - regulējamā režīma zona, kuru būs aizliegts apmeklēt no 1.februāra līdz 31.jūlijam. Tas nepieciešams, lai šajā zonā nodrošinātu putnu netraucētu ligzdošanu un riestu. Patlaban parka teritorijā ir četras zonas - dabas rezervāta, dabas lieguma, ainavu aizsardzības, kā arī neitrālā zona.

Dabas lieguma zona paplašināta piekrastes posmā no Mazirbes līdz Ķikāna (Sīkraga) upei. Šāds paplašinājums nepieciešams, lai nodrošinātu piekrastes biotopu un Zvejnieku pļavu masīvā esošo dabas aizsardzības vērtību saglabāšanu. Savukārt no dabas lieguma zonas izslēgti privātīpašumi no Pitraga līdz Saunagam. Likumprojekta autori norādījuši, ka šajos īpašumos nav nepieciešams nodrošināt šādu aizsardzības režīmu, jo tie ir saimnieciskās darbības ietekmēti meži, atrodas apdzīvoto vietu tuvumā un ir iekļauti ainavu aizsardzības zonā.

Paplašināts parka izveidošanas mērķis – saglabāt parka teritorijai raksturīgo Ziemeļkurzemes piekrastes ainavu, dabisko makroreljefu un kultūrvēsturiskās vērtības, vides īpatnības, tipiskās un īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību, saskaņojot dabas un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību un saglabāšanu ar teritorijas ekonomisko attīstību.

Likumā iekļauta jauna norma, kas paredz, ka meža apsaimniekošana un izmantošana parka teritorijā atļauta saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Tā saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt