"Pēdējās gados cilvēki sāk izmantot pirotehniku arī vairākas dienas pirms gadu mijas. Tās ir traumas, no kurām varētu izvairīties, bet diemžēl katru gadu ir cietušie," norādīja Vītola.
Pērn slimnīcā nogādāja deviņus cilvēkus ar smagām no pirotehnikas gūtām traumām, kas atstāj paliekošas sekas uz turpmāko dzīvi. "Tie ir gadījumi, kad pirotehnika sprāgst rokās, trāpa sejā, kājās. Rodas ļoti nopietnas brūces, apdegumi, acu traumas, ir pirkstu amutācijas, kāju traumas ar lūzumiem," stāstīja Vītola.
Lai izvairītos no traumām, būtiski ir ievērot piesardzību, sekot instrukcijām un nepieļaut, ka mazi bērni un pusaudži piekļūst pirotehnikai.
Gandrīz katru gadu ir cietis kāds bērns, piemēram, pērn tas bija septiņus gadus vecs zēns, kurš palaida raķeti un ļoti nopietni traumēja plaukstu,
norādīja NMPD pārstāve.
Svētku laikā jāpievērš uzmanība drošībai mazu bērnu klātbūntē – riski ir karstie dzērieni. "Krūze, kas pieaugšajam ir maza, bērnam ir liels risks. Ziemassvētku brīvdienās arī bija šādi negadījumi," stāstīja Vītola.
Tāpat katru gadu svētkos ir negadījimi, kad bērni gūst traumas ar rotājumiem – stikla eglīšu mantiņām, elektriskajām gaismiņu virtenēm, svecītēm.
Ugunsdzēsēji svētku laikā mudina uzmanīt sveces, ja tās tiek dedzinātas. Šogad ar sveču dedzināšanu saistīti jau vairāk nekā 20 glābēju izsaukumi, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas 3. daļas komandieris Krišjānis Mincenbergs.
Viņš arī mudināja uzmanīt pirts un krāsns kurināšanu. Tāpat būtiski izlasīt un pieturēties pie instrukcijas, lietojot gaismiņu virtenes.
