"Čūskas koduma gadījumā jāsaka, ka mēs neprasām jums atpazīt, kas jums ir iekodis, lai gan Latvijā vienīgā indīgā čūska ir odze," norādīja Lučkovskis.
Speciālists stāstīja, ka izplatītākā situācija ir, kad čūska aizsargājoties mežā iekož kādam ogotājam, visbiežāk – kājā.
"Šajā situācijā, ja inde ir iekļuvusi cilvēka asinsritē, tad plūstot no kājas, tālāk nokļūst līdz ķermenim, kur var jau radīt problēmas. Inde, plūstot uz ķermeni, nedaudz zaudē savu koncentrāciju," Lučkovskis skaidroja.
"Pamata lieta, ko primāri vajadzētu atcerēties čūsku koduma gadījumā, ir nestresot, censties nekustināt sakosto vietu. Tas mazinās asinsrites ātrumu, un inde, nokļūstot līdz cilvēka ķermenim, daudz reizes mazinās savu koncentrāciju," viņš uzsvēra.
Tāpat speciālists skaidroja, ka noteikti vajadzētu saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo var rasties alerģiska reakcija:
"Ja arī alerģiskās reakcijas nebūs, jūs saņemsiet konsultāciju no ātrās palīdzības dispečera un zināsiet, kā rīkoties tālāk."
Lučkovskis norādīja, ka ir virkne nevēlamu darbību čūskas koduma gadījumā, proti, nedrīkst likt žņaugu, mēģināt koduma vietu apdedzināt, griezt vai izsūkt, jo tas nedos vēlamo rezultātu un situāciju var tikai pasliktināt.
Tas, ko var darīt, ir mēģināt lēnām, pēc iespējas mazāk kustoties, pietuvoties uz vietu mežā, kur medicīniskās brigādes ārsti jūs varētu sasniegt. Vislabāk, ja kāds jūs aiznes.
