Tagad iegūts zinātnisks apliecinājums par labu maksājumu karšu un citu elektronisko norēķinu izmantošanai no veselības drošības viedokļa, salīdzinot ar skaidru naudu. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā BIOR veiktā pētījumā salīdzināts baktēriju daudzums uz maksājumu kartēm un banknotēm.
“Uz skaidras naudas ir deviņas reizes vairāk baktēriju nekā uz maksājumu kartēm,” atklāj BIOR vecākā pētniece Baiba Fogele.
Katru reizi ņemot rokā banknoti vai monētu, der aizdomāties, kam tā bijusi rokās pirms tam. “Varbūt tas bija kautuves darbinieks, kas uzšķērda cūku, vai ķirurgs, kas pēc operācijas nemazgāja rokas, vai vēl kāds, kurš nezin kur grābstījies,” saka BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.
Uz naudas lielā skaitā atrasti mikroorganismi, kas var izraisīt strutojošas iekaisumus, dizentēriju un citas. Gadās arī īsti letāli patogēni.
Fakts, ka skaidra nauda ir viens no netīrākajiem sadzīves priekšmetiem, bija zināms sen, taču Latvijā arvien vēl vairāk nekā 60% banku karšu īpašnieki tās lieto, lai no bankomāta izņemtu naudu un pēc tam norēķinātos ikdienā, nevis maksātu ar jau minēto karti. Galvenais iemesls esot kautrība. “Lielākā daļa atzīst, ka baidās aizmirst pinkodu. Un, ja tas notiek pie bankomāta, kauns ir mazāks, nekā stāvot veikalā rindā,” skaidro “SEB bankas” valdes loceklis Arnis Škapars.
Ja no skaidras naudas lietošanas negribas vai nav iespēju atteikties, tad speciālisti iesaka rūpēties par higiēnu.
Cik vien iespējams bieži pēc pieskaršanās monētām vai banknotēm rokas ir jānomazgā ar ziepēm.
