Vai tas ir normāli?

Cilvēka raksturs: kā uz dažādiem raksturu tipiem raugās psihoanalītiskā virziena pārstāvji

Vai tas ir normāli?

Cilvēki bieži attaisno noziegumus, apzinoties, ka notiekošais neatbilst ētikas normām

Emocionālā vardarbība: Vārdi var ievainot tikpat spēcīgi, kā sitieni

Neredzama, bet īsta. Kā atpazīt emocionālo vardarbību?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Emocionālā vardarbība, lai gan neredzama, ir īsta. Ne vienmēr upurim to uzreiz iespējams pamanīt, bet emocionālā vardarbība atstāj smagas sekas uz turpmāko dzīvi. Tās galvenie kritēriji ir, ja komunikācijā pazūd cieņa, ja otrs cilvēks cenšas panākt varu un kontroli, liek izjust kaunu, apšaubīt savas domas, mainīt uzvedību, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" direktors Raivo Vilcāns.

"Emocionālā vardarbība ir tikpat kaitīga kā fiziskā. Jā, fiziskā vardarbība atstāj redzamus zilumus, iespējams, ka tie ir pat smagāki miesas bojājumi, bet tas, ko citi cilvēki nevar redzēt emocionālās vardarbības gadījumā, ir ilgstoša sagrauta pašcieņa, grūtības veidot attiecības, uzticēties cilvēkiem," uzsvēra Vilcāns. 

Turklāt, ja emocionālai vardarbībai seko arī izolēšana, cilvēks ir atrauts no savas atbalsta sistēmas – draugiem, ģimenes un citiem, kas palīdzētu notikušo pārciest vieglāk. 

"Pētījumi rāda to, ka emocionālās vardarbības ilgstošās sekas ir visai graujošas.

Bieži vien cilvēkiem, kas ilgstoši cietuši no emocionālās vardarbības, sliktāk veicas darba dzīvē, sliktāk veicas attiecībās. Viņi paši ziņo par sliktu mentālo veselību, un dažos gadījumos mentālās veselības problēmas var kombinēties ar psihosomatiskām izpausmēm, proti fiziskās veselības problēmām," norādīja Vilcāns. 

"Rezultātā zūd pats galvenais, kas cilvēkam nepieciešams, – spēja baudīt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi," viņš uzsvēra. 

Bieži vien cilvēki, piedzīvojot emocionālo vardarbību, nav pārliecināti, ka tā ir vardarbība, bet attaisno otra cilvēka rīcību ar stresu, dažādiem apstākļiem, noveļ vainu paši uz sevi. Taču svarīgi atcerēties, ka par emocionālo vardarbību iespējams runāt jau tad, kad komunikācijā pazūd cieņa. 

"Tas ir pamata kritērijs. Vēl jārunā par to, ka emocionālā vardarbība bieži vien ir par to, lai panāktu varu un kontroli. Tas ir princips, kas pastāv visos emocionālās vardarbības gadījumos, kad ar kādu rīcību es lieku otram izjust kaunu, apšaubīt savas domas, mainīt uzvedību un tā tālāk," norādīja Vilcāns. 

"Emocionālā vardarbība, kā teikts arī kampaņā, ir neredzama, bet īsta. Ne vienmēr upurim to ir iespējams pamanīt. Lielākā nelaime ir, ka emocionālā vardarbība ietver arī to, ka cilvēkam, pret kuru vardarbība vērsta, tiek iedvesta ideja, ka viņš nav normāls, ka tās ir viņa iedomas. Attiecīgi cilvēks rezultātā sāk apšaubīt pats sevi, savas robežas un tiesības uz viedokli," viņš skaidroja. 

Emocionālā vardarbība ir veids, kā kontrolēt, un nav svarīgi, tas nozīmē kontrolēt darba kolēģi, partneri vai bērnus. Tas ir veids, kā varmāka panāk vēlamo rezultātu, iegūst kontroli. 

"Ir svarīgi saprast, ka kaut kāda apstākļu maiņa neveicina vardarbību cilvēkiem, kas iepriekš nav bijuši vardarbīgi. Tā ir izvēle.

Lai arī kādi apstākļi būtu priekšā, varmākas vienmēr izvēlas būt vardarbīgi," uzsvēra Vilcāns. 

Viņš atzina, ka diemžēl Latvijā vardarbība ir ļoti izplatīta, īpaši emocionālā. Viens no iemesliem, kādēļ tā, ir sabiedrības augstā tolerance pret vardarbību kopumā. To bieži izmanto arī varmākas, sakot "es taču tikai paaugstināju balsi", "tas bija vienkārši spraigs strīds", "tev nepatīk dzirdēt patiesību". 

"Otra lieta ir arī izpratnes trūkums par veselīgām attiecībām. Veselīgu attiecību pazīmes ir spēja cieņpilni diskutēt pat par strīdīgiem tematiem, neizmantot draudus, manipulācijas, neizmantot iebiedēšanu. Spēja cienīt to, ka otra puse saka "nē", ka otrai pusei ir tiesības uz savu viedokli, uz savu brīvo gribu," uzsvēra Vilcāns. 

Emocionālo vardarbību iespējams atpazīt arī tad, ja attiecībās bieži dominē draudi – "tev būs sliktāk", "atņemšu tev bērnu", iebiedēšana vai kaitējuma nodarīšana mājdzīvniekiem, savas vainas noliegšana, kad, neskatoties uz objektīviem apstākļiem, tiek iedvesta doma "tu nepareizi domā", "tu nepareizi saprati". 

Emocionālo vardarbību definē arī pārākums, dominēšana, neuzklausīšana, noliegšana, noniecināšana, pazemošana, izolēšana. Tā var būt arī ekonomiskā ietekmēšana, ienākumu slēpšana, tiesību uz darbu ierobežošana. 

"Varmāka tiecas saglabāt kontroli, un, ja pastāv alternatīvi resursi, piemēram, draugi, paziņas un citi, kas var norādīt uz nelabvēlīgo varmākas rīcību, šie resursi tiek norobežoti, lai cilvēks paliktu viens ar varmāku un izjustu atkarību no viņa vai viņas," norādīja Vilcāns. 

Viņš uzsvēra, ka jebkurā situācijā, kurā cilvēks izjūt nepieciešamību pēc atbalsta vai uzklausīšanas, ir iespējams zvanīt uz vienoto bezmaksas krīzes tālruni, kas strādā visu diennakti – 116123. Savukārt atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem ir 116006. Tāpat vietnē cietušajiem ir pieejams čats gadījumiem, kad pazvanīt nav iespējams.

"Vai tas ir normāli?"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti