“Mobingam ir ļoti daudz seju, sākot ar verbālu aizskaršanu, draudiem, apsaukāšanu, nereti arī fizisku ietekmēšanu. Noniecināšana, nicināšana, visādas lietas, kas saistītas arī ar neiespējamu darba apjoma došanu, tā kā ņirgāšanās caur pienākumiem. Tā cilvēks tiek novests,” stāstīja psiholoģe, atzīstot, ka jebkura vardarbība, vai tā tiek īstenota uz ielas, mājās vai darba vidē, grauj psiholoģisko veselību.
Darba uzteikums pats par sevi nav mobings, bet tas, kādā veidā tas tiek darīts –ja cilvēku iebiedē, pazemo, publiski izsmej, tenko par viņu, ja viņš tiek piespiests pamest darbu, to var uzskatīt par mobingu, atzina Ābeltiņa.
“Mobings vienmēr ir personisks, tas parasti padara to cilvēku, pret kuru pāridarījums ir vērsts, ļoti bezpalīdzīgu. Tur parasti ir daudz jūtu, kauna, trauksmes,” teica kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe.
Mobings var izpausties ne tikai fiziski vai verbāli, bet arī būt kluss, kad cilvēks tiek izolēts. “Pēkšņi tu kļūsti tā kā neredzams, ar tevi neviens nerunā, neņem vērā, vairs neprasa padomu,” sacīja Orupe.
Konstanta kritika no vadītāja puses liek cilvēkam apšaubīt savu profesionālo identitāti, norādīja Orupe: “
Mobings var notikt caur to, ka cilvēkam tiek kavēta kaut kāda resursu saņemšana vai tiek uzlikti neiespējami termiņi, vai uzdod jaunu uzdevumu, kuram trūkst zināšanu, kā to izpildīt, un apmācība tiek liegta vai trūkst informācijas vai atbalsta.”
2019. gadā “Kantar” veiktajā pētījumā atklājās, ka 43% cilvēku ir saskārušies ar vardarbību darba vidē, no kuriem 27% to ir piedzīvojuši atkārtoti.
“Trešdaļa cilvēku ziņo par to, ka viņi ir piedzīvojuši mobingu,” atzina Ābeltiņa, piebilstot, ka tas ir ļoti daudz.
Psiholoģe pieļāva, ka darba vidē izvērsts mobings varētu būt sekas tam, ka skolas laikā kaut kas netika atrisināts.
“Ja šī situācija netiek risināta, šie cilvēki izaug par pieaugušajiem, kas iemācījušies, ka, darot pāri, tu vari panākt to, ko vēlies.
Viņi iestartē pieaugušo dzīvē, varbūt ieņem kādu vadošu amatu vai kļūst par vadošiem speciālistiem, bet uzvedība paliek tāda, kāda tā ir,” stāstīja Ābeltiņa, piebilstot, ka mobings var būt vērsts arī pret vadītāju.
Ja skolas vidē mobings ir veids, kā iegūt popularitāti, atmaksāt par pāri nodarījumu, iekļauties starp vienaudžiem, darba vidē, kur ir pieauguši cilvēki, tas ir pavisam citādāk – mobingam vienmēr ir iemesls, norādīja Orupe.
“Neiecietīgi mēs varam būt visi, bet, lai sāktu kaut kādu mērķtiecīgu darbību un apzinātu otra cilvēka vajāšanu, tur var būt apakšā paša piedzīvotās traumas un pieredze,” pauda Ābeltiņa. Iemesls var būt ne tikai ģimenē piedzīvota vardarbība, bet arī audzināšana, kur netiek nosprautas robežas, tiek pieļauta visatļautība.
