Arī brīvdienās zinātniskais institūts „Bior" turpināja pārbaudīt zivju un ūdens paraugus no Ičas upes, lai mēģinātu noteikt, kāda viela varētu būt radījusi piesārņojumu. Viena aiz otras tiek izslēgtas dažādas versijas. Un šobrīd ir skaidrs, ka dzīvsudrabs tas nav bijis, saka „Bior" direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. „Mums bija uzdevums pārbaudīt dzīvsudrabu, jo bija doma, ka kāds varētu būt lietojis dzīvsudrabu saturošu preparātu. To mēs izslēdzām jau pa brīvdienām. Svētdien vakarā saņēmām pēdējās ziņas. Un tika izslēgts arī piesārņojums ar vielām, kas būtu atrastas milzīgā koncentrācijā zivīs. Šodien mēs sākām jau strādāt ar konkrētiem pesticīdiem, kuriem ir vajadzīgas specifiskas analīzes," norāda Valciņa.
Kā jau iepriekš ziņojām, konkrētās vietas noteikšanu kavē arī fakts, ka reģistros nav datu, kas varētu vedināt uz to, kā šīs piesārņojums ir radies. To sestdien notikušajā preses konferencē uzsvēra Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule. „Reģistros nav reģistrēta neviena vēsturiska piesārņota vieta, kas varētu būt radījusi jebkāda veida emisijas gruntī vai ūdenī, vai kaut kā savādāk. Vides pārvalde konstatēja, ka nav neviena emisijas avota šajā vietā, kas arī varētu ietekmēt šo upes stāvokli, nedz arī rūpniecisku objektu. Tāpat nav arī lauksaimniecības zemju, kas varētu būt izmantotas intensīvai lauksaimniecībai un varētu būt pielietoti pesticīdi vai kas cits," skaidro Ruskule.
Vaicāta, kādēļ speciālisti jau aptuveni nedēļu nespēj noteikt, kas ir piesārņojis Ičas upi, „Bior" direktora vietniece Valciņa saka, ka iespējamo vielu klāsts ir ļoti plašs un to klātbūtne tiek pārbaudīta pa grupām, viena aiz otras. „Laboratorijā ir iespējams noteikt vairāk kā 500 dažādu savienojumu un toksisko vielu. Un sākt analizēt pilnīgi visus savienojumus, mēģinot trāpīt, kurš tad tas ir, var izmaksāt pietiekami lielu summu, kas var sniegties desmitos tūkstošu. Un tas var aizņemt ļoti ilgu laiku, vismaz vairākus mēnešus, lai visus savienojumus pārbaudītu," saka Valciņa.
Zinātniskā institūta speciālisti ir sazinājušies arī ar kolēģiem kādā Vācijas laboratorijā, kas specializējas upju un ezeru piesārņojuma noteikšanā. Tiek cerēts, ka vācu kolēģi varētu palīdzēt noteikt piesārņotāju, ja neviena no līdzšinējām versijām neapstiprināsies.
Savukārt Vides dienests joprojām piesardzības nolūkos aicina iedzīvotājus neizmantot Ičas un Aiviekstes upes ūdeni lopu dzirdīšanai vai makšķerēšanai. Lai gan jaunākās ūdens paraugu analīzes liecina, ka piesārņojums vairs nav tik būtisks, lai apdraudētu dzīvību.
