Epilepsijā iesaistīti ļoti dažādi gēni, ir gadījumi, kad ir viens gēns ar kādu novirzi no normas, bet lielākā daļa saistīti ar gēnu kombināciju.
Neirologs Jānis Mednieks mudināja nenoklusēt, ja ir šāda diagnoze, jo lēkmes ne vienmēr būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.
Kas ir epilepsija?
“Epilepsija ir galvas smadzeņu slimība, kas izpaužas tādā veidā, ka cilvēkam notiek dažādas lēkmes. Tās rodas galvas smadzeņu garozā nervu šūnās pastiprinātu, gribai nepakļautu elektrisku izlāžu rezultātā,” stāstīja Strautmanis.
Miljardiem nervu šūnu nepārtraukti raidot dažādus elektriskus signālus savā starpā, notiek galvas smadzeņu darbība, tādējādi cilvēks, piemēram, apstrādā informāciju, domā, analizē apkārtējo vidi, pieņem lēmumus, veic kustības.
“Ir salīdzinoši trausls līdzsvars starp šīm uzbudinošajām aktivitātēm, kas rada šos elektriskos impulsus, un kavējošajām, kas tos nomāc. Ja līdzsvars ir tajā virzienā, ka šīs uzbudinošās aktivitātes ir pārsvarā, tad var rasties lēkmes,” skaidroja Jurģis Strautmanis.
Visbiežāk lēkme izpaužas kā krampji, bet tai ir arī citi veidi, piemēram, sastingšana ar atmiņas zudumu, automātiskas kustības, reibonis, slikta dūša, vemšana.
“Krampji ir apmērām tikai trešdaļai cilvēku ar epilepsiju. Tas, ko mēs visi šķietami atpazīstam kā epilepsijas lēkmi, ir mazākajai daļai no epilepsijas cilvēkiem,” atklāja neirologs Strautmanis. Krampju lēkme var būt saistīta arī ar citām slimībām, 5–8% cilvēku savas dzīves laikā piedzīvo to, taču epilepsija ir 1–2%.
Ilgstoša alkohola lietošana var provocēt lēkmi, piebilda Jānis Mednieks. Ne vienmēr epilepsija norit smagā formā, pazīmes var būt ļoti nelielas. Tipisks lēkmes ilgums ir viena līdz divas minūtes.
Slimības cēloņi dažādos vecumos atšķiras
Epilepsija var sākties jebkurā vecumā, ātrākais, kad pazīmes var parādīties, ir grūtniecības laikā, paskaidroja Strautmanis. Šī slimība visbiežāk liek par sevi manīt, kad ir izrāvieni attīstībā, piemēram, pusaudžu vecumā, kad strauji notiek neironu saišu veidošanās un smadzenēm jābūt elektriski ļoti aktīvām, skaidroja Strautmanis.
Ja cilvēkam pirmās epilepsijas pazīmes ir pieaugušā vecumā, nevis bērnībā vai pusaudža gados, tad jāmeklē citas galvas smadzeņu slimības, kas to izraisa, sacīja Strautmanis. Vēl viņš piebilda, ka garīgs darbs neprovocē epilepsiju.
Ārsts Mednieks atklāja, ka pieaugušā vecumā iemesli visbiežāk ir strukturāli galvas smadzeņu bojājumi, kas var būt radušies dažādi. Epilepsija var neattīstīties tūlīt pēc traumatiska notikuma, bet tad, kad veidojas rētaudi.
Epilepsija var rasties pēc smagas un atkārtotas galvas traumas, taču pieredze rāda, ka futbolisti un bokseri, kuri sporta veidu specifikas dēļ mēdz traumēt galvas, krietni biežāk saskaras ar kognitīvajiem jeb domāšanas traucējumiem, kuri būtiskāk ietekmē dzīves kvalitāti nekā epilepsija.
Svarīga attieksme
Jānis Mednieks mudināja neslēpt, ja ir epilepsija: “Es ieteiktu nenoklusēt, jo vairāk cilvēki un sabiedrība kopumā akceptēs to, ka epilepsija ir diagnoze, kas jāskatās klīniskajā kontekstā, tas nozīmē to, ka mēs skatāmies, kādā veidā tā ietekmē dzīves kvalitāti un iespēju darboties gan ikdienā, gan darbā, gan vadīt automašīnu, gan veikt citas aktivitātes.”
Neirologs atgādināja, ka diagnoze pati par sevi neuzliek ierobežojumus. Ārsti vērtēja, ka reizēm lielāku kaitējumu nodara attieksme, nevis lēkmes.
Strautmanis norādīja, ka lielākā daļa epilepsiju ir ar labu prognozi, īpaši tās, kuras sākušās bērnībā, var pāriet pēc pāris gadiem, turklāt lielākoties starp lēkmēm cilvēks var normāli funkcionēt.
