Kā labāk dzīvot

Viedierīču aizsardzība un drošība: eksperti iesaka divfaktoru autentifikāciju

Kā labāk dzīvot

Izmaiņas valsts fondētās pensijas 2. līmeņa kapitāla izmantošanā

Migrēna: ar slimību var sadzīvot, ja to laicīgi atpazīst un arī ārstē

Neiroloģe: Migrēnas novēlota atklāšana veicina intensīvu slimības attīstību

Migrēnas novēlota diagnostika ir problēma Latvijā, un tas var būt arī noteicošais, kāpēc smadzeņu slimība intensīvi attīstās, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja neiroloģe Linda Zvaune. Kad beidzot diagnoze ir uzstādīta, piemeklējot pareizus medikamentus, laicīgi un atbilstoši ārstējot, ar migrēnas lēkmēm ir iespējams sadzīvot, atzina Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja un migrēnas paciente Līga Alberliņa.

Lai gan slimība ir sarežģīta un zinātniekiem vēl daudz kas ir neatklāts, to ir iespējams diagnosticēt un ārstēt, taču Latvijā ar to ir grūtības, atzina ārste. “Problēma Latvijā ir novēlota diagnostika, un tas var būt arī noteicošais, kāpēc slimība attīstījusies tik intensīvi – viņa nav efektīvi ārstēta jau sākotnēji, nav piemeklētas ātrākas iedarbības zāles, ilgu laiku bijusi neefektīva ārstēšana,” Zvaune uzsvēra.

Ārste norādīja, ka ļoti bieži migrēna paliek nediagnosticēta, jo vaina tiek novelta uz sprandu, spondilozi, blakusdobumu iekaisumiem, redzes traucējumiem,

lai gan patiesībā daudzi no tiem ir tikai simptomi migrēnas lēkmes laikā.

“Migrēna ir smadzeņu slimība, bet tās nav tikai sāpes, tur ir arī citi pavadoši simptomi – vemšana, jutība uz gaismu, redzes traucējumi, dažādi reāli neiroloģiski simptomi,” skaidroja Zvaune. Sāpju epicentrs migrēnas laikā gan nav smadzenēs, bet smadzeņu apvalkos, viņa precizēja. 

Dati liecina, ka pasaulē vidēji 10–15 % cilvēku slimo ar migrēnu. Par Latviju konkrētu datu nav, taču ārste Linda Zvaune pieļāva, ka tie varētu būt ap 350 000 pacientu, no tiem darbspējīgā vecumā – apmēram 180 000.  

Migrēna atkārtojas cikliski – kādam divas reizes gadā, kādam reizi mēnesī, kādam reizi nedēļā un pat biežāk, taču kopā skaitot laiku, ko cilvēks pavada migrēnas lēkmēs, tie var būt gadi. Problēma ir arī tajā, ka daudzi cilvēki neizprot slimības nopietnību – pasaules dati rāda, ka 50% pacientu nevēršas pēc palīdzības. Arī Latvijā migrēnas pacienti varētu būt diezgan neatpazīti, norādīja ārste.

Zvaune saskārusies ar pacientiem, kuri, mēģinot cīnīties ar migrēnu, ilgus gadus lielās devās lietojuši parastus, migrēnas ārstēšanai nepiemērotus pretsāpju medikamentus lielās devās, līdz ar to bieži iedzīvojušies, piemēram, kuņģa čūlās un citās problēmās, kas saistītas ar pretsāpju medikamentu pārmērīgu lietošanu.

Kad beidzot diagnoze ir uzstādīta, piemeklējot pareizus medikamentus, laicīgi un atbilstoši ārstējot, ir iespējams sadzīvot ar migrēnas lēkmēm, atzina Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja un migrēnas paciente Līga Alberliņa.

"Arī pati esmu spilgts piemērs migrēnas lēkmju izpausmēm, pašai vidēji divas reizes nedēļā ir migrēnas lēkmes, pusi no nedēļas dzīvoju normālā ritmā, otru – kā nu sanāk,” pieredzē dalījās Alberliņa.

Viņa norādīja, ka migrēna nav parastas galvassāpes un tās pienācīga ārstēšana ir ļoti svarīga, lai izvairītos no blakus faktoriem: "Pie migrēnas ir daudz blakus efektu, kuri bieži nodara vēl lielāku kaitējumu nekā pati lēkme. Cilvēkam ir trauksme, satraukums par to, kas notiks, ja neaizies uz darbu, kas notiks, ja neizdarīs darbu laikā; nākamais, kas pievienojas, ir bezmiegs, – tā cilvēks var iedzīvoties depresijā.”

Viņa tāpat kā neiroloģe Linda Zvaune uzsvēra, ka ir svarīgi sadzirdēt migrēnas pacientus un iekļaut šo diagnozi kompensējamo medikamentu sarakstā, jo ārstēšanai piemērotie medikamenti ir dārgi, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki izvēlas parastos pretsāpju medikamentus un, tos pārmērīgi lietojot, nodara kaitējumu pārējiem orgāniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt