Šopavasar, kad visur tika noteikti stingri ierobežošanas pasākumi, cenšoties iegrožot koronavīrusa izplatīšanos, ārsti jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļās pamanīja kaut ko dīvainu – gandrīz visas grūtnieces dzemdēja paredzētajā laikā, un neiznēsātu mazuļu gandrīz nebija.
Šī tendence tika novērota dažādās valstīs, un, pēc mediķu domām, tā ir uzmanīgi jāizpēta, raksta “New York Times”.
Pirmie šim pagaidām neizskaidrojamajam faktam pievērsa uzmanību Dānijas un Īrijas mediķi. Ārstu grupas neatkarīgi cita no citas sāka vākt datus par bērniem, kas dzimuši pirms paredzētā laika. Pēc tam ar saviem apsvērumiem viņi dalījās ar kolēģiem no citām valstīm, un tie apstiprināja – jā, ir tāda tendence.
Nekā līdzīga agrāk nebija
Īrijā stingri ierobežošanas pasākumi tika noteikti 12. martā. Neonatologs Rojs Filips, kurš strādā Limerikas Universitātes dzemdību klīnikā, atgriezās no atvaļinājuma marta beigās. Filips pamanīja, ka viņa prombūtnes laikā ne reizi nebija pasūtīti bagātinātie maisījumi uz krūts piena bāzes, ar kuriem parasti baro neiznēsātus bērnus. Kolēģi paskaidroja – pēc šiem maisījumiem nebija nepieciešamības, jo martā nodaļā nebija neviena priekšlaicīgu dzemdību gadījuma.
Ieintriģētais Filips salīdzināja datus par to jaundzimušo svaru, kas bija nākuši pasaulē viņa slimnīcā no janvāra līdz aprīlim pēdējos 20 gados. Tādu gadījumu bija krietni daudz – vairāk nekā 30 tūkstoši.
Divās desmitgadēs uz katru tūkstoti jaundzimušo klīnikā, kas apkalpo Īrijas reģionu ar 473 tūkstošiem iedzīvotāju, apmēram astoņiem jaundzimušajiem svars bija mazāks par 3,3 mārciņām (1,5 kilogrami), kas tiek klasificēts kā ļoti maza ķermeņa masa piedzimstot. 2020.gadā šādi jaundzimušie bija tikai divi – četrreiz mazāk, nekā ierasts. Mazuļi ar ekstremāli mazu ķermeņa masu – mazāk nekā 2,2 mārciņas (viens kilograms) – šajā klīnikā dzimst vidēji trīs no tūkstoša. 2020.gada pavasarī nebija neviena.
Rezultāti bija tik pārsteidzoši, ka dakteris Filips nosprieda – datos ieviesusies kļūda. Tomēr viņš turpināja savu pētījumu līdz aprīļa beigām, kad Īrijā ierobežošanas pasākumus sāka atcelt. Visā šajā periodā klīnikā piedzima ļoti maz neiznēsātu bērnu. Pēc neonatologa vārdiem, divās desmitgadēs nekas tamlīdzīgs netika novērots.
No Austrālijas līdz ASV
Arī Dānijā ārsti ieinteresējās par to, ka jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas ir neparasti tukšas, un arī veica pētījumu. Mikaels Kristiansens no Valsts seruma institūta ar grupu kolēģu apkopoja datus par mazuļiem, kas Dānijā piedzimuši visstingrāko koronavīrusa ierobežošanas pasākumu laikā no 12. marta līdz 16. aprīlim, un salīdzināja ar tā paša perioda datiem iepriekšējos piecos gados. Pētījums aptvēra 31 tūkstoti gadījumu. Pētnieki konstatēja, ka
visstingrāko ierobežošanas pasākumu laikā neiznēsāto bērnu skaits, kas piedzimuši pirms 28. grūtniecības nedēļas, samazinājies par veseliem 90%.
Pēc šīs informācijas publiskošanas noskaidrojās, ka līdzīga aina ir visā pasaulē, lai gan tendence nav vispārēja un nav vērojama visur.
Kanādas pilsētas Kalgari dzemdību namā stingro ierobežošanas pasākumu laikā priekšlaicīgu dzemdību bijis divas reizes mazāk. Samazinājums bijis visās neiznēsāto mazuļu grupās, bet vislielākais tas bijis visagrāk piedzimušo neiznēsāto mazuļu grupās – šie jaundzimušie ir visvājākie un viņiem vajadzīga īpaša aprūpe.
Medicīnas centrā “Erasmus” Nīderlandes pilsētā Roterdamā arī tika konstatēta priekšlaicīgo dzemdību skaita samazināšanās, lai gan ne tik būtiska kā Dānijā.
Dzemdību namā “Mercy Hospital” Austrālijas pilsētas Melburnas piepilsētā pavasarī dzimuši tik maz neiznēsātu mazuļu, ka darbinieki pat lūguši dzemdību nama direktoru tikt skaidrībā, kas par dīvainām lietām notiek un kāpēc.
ASV pilsētas Nešvilas Vanderbilta slimnīcas jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļās martā bija par 20% mazāk mazo pacientu, nekā ierasts.
Nežēlīgs, bet dabisks eksperiments
Saistība ar ierobežošanas pasākumiem ir acīmredzama, taču speciālisti pagaidām nezina, kāds ir iemesls tam, ka samazinās priekšlaicīgo dzemdību skaits. Iespējams, stingro ierobežošanas pasākumu laikā grūtniecēm bija vairāk iespēju atpūsties. Sēžot mājās, sievietes nebija pakļautas stresam, kas saistīts ar darbu un braucieniem, saņēma lielāku atbalstu no tuviniekiem un viņām bija labāks miegs.
Tāpat, pateicoties ierobežošanas pasākumiem, grūtnieces izvairījās no tradicionālās pavasara saaukstēšanās un citām saslimšanām. Daži vīrusi, tostarp gripas vīruss, spēj paaugstināt priekšlaicīgu dzemdību iespējamību. Par vēl vienu nelabvēlīgu faktoru grūtniecēm tiek uzskatīts gaisa piesārņojums. Stingro ierobežošanas pasākumu laikā gaiss kļuva tīrāks, un iespējams, ka arī tas nāca par labu grūtniecēm un vēl nedzimušajiem mazuļiem.
Parasti grūtniecība ilgst apmēram 40 nedēļas, un par priekšlaicīgām tiek uzskatītas dzemdības līdz 37. nedēļai. Pēc ASV slimību profilakses un kontroles centru datiem, bērni, kas piedzimuši neiznēsāti, īpaši pirms grūtniecības 32. nedēļas, ir pakļauti lielākam redzes un dzirdes problēmu, cerebrālās paralīzes un nāves riskam. ASV apmēram katrs trešais bērns piedzimst priekšlaicīgi. Izdevumi šādu bērnu barošanai un ārstēšanai ir ļoti lieli.
“Priekšlaicīgu dzemdību cēloņus nav izdevies noskaidrot desmitgadēm,
un to novēršanas paņēmieni lielākoties izrādījušies neveiksmīgi,” paskaidrojis akušieris Deniss Džeimsons no Atlantas Emorija universitātes Medicīnas skolas.
Dānijas un Īrijas neonatologu pētījumi publicēti vēl nerecenzēto pētījumu vietnēs. Izveidota starptautiska ārstu grupa, lai vāktu datus par šo jautājumu.
Priekšlaicīgo dzemdību eksperti uzskata, ka šī negaidītā “dāvana no Covid-19” pelna vislielāko uzmanību un ir jāpēta.
Ja tendences apstiprināsies, pandēmija un ierobežošanas pasākumi var kļūt par sava veida dabisku eksperimentu, kas palīdzēs ārstiem, zinātniekiem un nākamajiem vecākiem labāk izprast iemeslus, kas izraisa priekšlaicīgas dzemdības, un, iespējams, atrast agrāk nezināmus paņēmienus to novēršanai, rezumē “New York Times” publikācijas autors.
