Gaļas grilēšanā rodas kancerogēni savienojumi
Gaļas cepšanas sezonai ritot pilnā sparā, ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo apdegusi gaļa var būt ļoti bīstama veselībai.
"Cilvēki aizmirst, ka grilēšanas process ir viens no tiem procesiem, kurā ir gana daudz dažādu apdraudējumu no tīri neprasmīgas apiešanās ar grilu," norāda Aivars Bērziņš, Zinātniskā institūta “BIOR” direktors.
"Tur tiešām veidojās virkne kancerogēnu vielu. Ja regulāri ikdienā, nedēļu nedēļā, mēnesi mēnesī, gadu gadā cilvēks lietos, statistiski biežāk šādiem cilvēkiem var rasties veselības problēmas un arī atsevišķos gadījumos parādīties onkoloģiskās slimības, tā kā ar apdegumu nevajag aizrauties," piekrīt dietologs Atis Tupiņš.
Speciālisti norāda, ka, grilējot gaļu, veidojas divas savienojumu grupas, kuras var būt veselībai potenciāli bīstamas.
"Pirmā ir poliaromātiskie ogļūdeņraži, kuri veidojās gaļas vai zivju kūpināšanas procesā. Un šie savienojumi rodas, jo ilgāka ir dūmu ekspozīcija uz to produktu. Apdedzinot gaļu, var veidoties tā saucamie heterocikliskie amīni, kuri savukārt gaļas apdegšanas procesā veidojas, un tiem arī ir nelabvēlīga ietekme uz veselību. Līdz ar to mērķis ir panākt, ka grilēšanas laikā gaļa panāk brūnganu nokrāsu, nevis melnu," skaidro Aivars Bērziņš.
Nost ar pelējumu un sadegušiem taukiem
Būtiski ir atcerēties, ka pirms gaļas cepšanas kārtīgi ir jānotīra grils, jo izrādās, gatavošana uz nenotīrīta grila arī var būt ļoti kaitīga mūsu veselībai.
"Uz grila restēm mēs varam atrast ne tikai rūsas paliekas. Tur var būt arī dažādas pelējuma sēnes, tur var būt arī sadegušie tauki, gaļas blakusprodukti, kas ir bīstami veselībai un patiesībā varam teikt, ka tie ir kancerogēni," norāda Bērziņš.
Mīti par to, ka apdegums nav nekas slikts un ir pielīdzināms parastajai oglītei, kura šķietami nekādu kaitējumu nenodarīs, izrādās ir pilnīgi maldīgi.
"Uz grila restes sadegušie gaļas vai tauku atlikumi nekādā veidā nav saistāmi ar aktīvo ogli, ko mēs daudzkārt uzskatām, ka tā mums palīdzēs gremošanai vai savāks toksīnus. Patiesībā šie degšanas blakusprodukti, kas ir uz grila restes, ir veselībai kaitīgi, un mums no viņiem jātiek vaļā. Līdz ar to sadegušās tauku daļas nav uzturā izmantojamas. Tā ir ļoti, ļoti svarīga lieta, par ko cilvēki bieži aizmirst," pamāca Bērziņš.
Grilēšana nav gaļas dedzināšana
Šķietami vienkāršajā un patīkamajā grilēšanas procesā būtiski ir arī atcerēties, ka tas ir jāuztver ļoti nopietni un atbildīgi, pretējā gadījumā tas var beigties ar pamatīgi apdegušu gaļu un iespējamām veselības problēmām.
"Grilēšana nenozīmē gaļas dedzināšanu. Mēs brīžiem jaucam tās lietas. Ja mums ir nepieciešama paaugstināta temperatūra, tas nenozīmē, ka to mēs varam panākt ar liesmas palīdzību, līdz ar to mums ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, kā mēs to darām," uzskata Bērziņš.
Ļoti svarīgi ir pareizi izcept gaļu, lai tā nepiedegtu, bet tajā pašā laikā būtu labi izcepusies.
Gaļas ražotāju pārstāvis pastāsta, ka uzņēmumi ir atbildīgi par gaļas kvalitāti, bet tas, kā tā tiek pagatavota, ir patērētāju ziņā.
"Pie grila ir jāstrādā. Gaļu nedrīkst nolikt uz oglēm, uz karstām oglēm karstā temperatūrā, pagriezt viņai muguru un aiziet projām no grila darīt citus darbus. Grilētājam, kurš ir uzņēmies grilēšanu, ir jāsaprot, ka viņam tas ir jādara ļoti atbildīgi. Tas nozīmē, ka katrs pēc savām spējām cenšas novērtēt to, lai gaļa nepiedegtu. Tas ir pirmais. Un otrais, protams, novērtēt, kad gaļa ir pietiekoši pagatavota," saka “Rēzeknes gaļas kombināts” pārstāvis Gundars Mūrnieks.
Gaļa gatava, kad netek asinis
Bet kā lai saprot, kad ir īstais brīdis gaļu ņemt nost no grila? Kad tā ir pilnīgi izcepusies?
"Kad gaļa ir gatava, to vislabāk var novērtēt pārgriežot gaļas gabaliņu. Ja no viņa neplūst ārā asinis un gaļai ir patīkams gatava produkta aromāts, tad mēs varētu noteikti viņu sākt mēģināt ēst," saka Mūrnieks.
"Pats svarīgākais, protams, atcerēties, ka, jo mazāk no produkta kaut kas pil uz oglēm, sadeg, iztvaiko un nosēžās atpakaļ uz produkta, jo labāk. Ja mēs neko nedaram, mēs apdedzinām. Mēs varam pacelt nost, kas nav nekas slikts, viņš tāpat ir silts, viņš uzņem siltumu tanī brīdī," padomos dalās Mūrnieks.
Piedegušai gaļai jānogriež melnā maliņa
Speciālista uzraudzībā raidījumam izdodas pareizi izcept un nepiededzināt gaļu, bet, ja tomēr tas neizdodas, kā tad būtu pareizi rīkoties?
"Ēst gribat, no otras puses tā kā piedegušu negribat ēst, - nu ideāli būtu bez šaubām melno maliņu nogriezt. Kā jau teicu, ja tas ir kādreiz pa retam, paši tā netaisiet. Taisiet tā, lai nav piededzis, bet, ja kaut kur sanāk būt, labāk to maliņu tomēr nogrieziet, tas būtu visprātīgākais," uzskata dietologs Atis Tupiņš.
Nelielos daudzumos apdegusi gaļa būtisku kaitējumu mūsu veselībai noteikti nenodarīs, tomēr jāatceras, ka visu vajag ar mēru.
"Katra cilvēka paša liela atbildība izvērtēt to, cik un kādos apjomos gaļu patērējam uzturā. [..] Patērētājam ir jāatceras, ka pārtikas drošums lielā mērā ir viņu pašu rokās," noslēdz Aivars Bērziņš.
Domāsim paši par sevi un veselīgāku nākotni. Speciālisti iesaka labāk cept šašliku tikai tad, ja zinām, kā to pareizi darīt, lai tas nepiedegtu, kā arī sekot līdzi tam, kur to cepam.
