Ne visi Latvijas zemnieki gatavi ieviest ES prasībām atbilstošas kūtsmēslu krātuves

Zemniekiem atlikuši tikai daži mēneši līdz kūtsmēslu krātuvju prasību pilnīgai izpildei, taču vēl vairākās mazās un vidējās saimniecībās krātuves nav ierīkotas. Paši lopkopji uzskata, ka nepieciešams noteikumos iekļaut izņēmumu, pieļaujot pakaišu kūtsmēslu turēšanu uz lauka, jo sausa konsistence kaitējumu videi neradot. Zemkopības ministrijai šobrīd norit sarunas ar Eiropas Komisiju par iespējamiem priekšlikumiem.  

Pēc 10 gadu pārejas perioda šovasar visās saimniecībās jābūt izveidotām Eiropas standartiem atbilstošām kūtsmēslu krātuvēm. Īpaši tas ietekmē mazos piena lopkopjus. Saimniecībām, kurās ir 14 un vairāk govju, kūtsmēslu uzglabāšana jānodrošina atbilstoši vides prasībām, lai nepieļautu pazemes un virszemes ūdeņu piesārņošanu. Šobrīd 30% saimniecību arvien neesot kūtsmēslu novietnes izveidojuši, bet Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka norāda, ka kopš 2004. gada bijušas arī dažādas atbalsta programmas šādu krātuvju būvniecībai.  

Īpaši jūtīgās teritorijās kūtsmēslu krātuvēm obligāti jābūt saimniecībās, kurās uztur vismaz septiņus lopus. Prasību izpildi kontrolēs Valsts vides dienests, apsekojot saimniecības. Sākumā prasību nepildītājiem izteiks brīdinājumus, savukārt soda apmērs par piesārņojošas darbības noteikumu pārkāpumu fiziskām personām  būs līdz 700 eiro, bet juridiskām līdz pat 1400 eiro.

 Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja skaidro, ka ir nepieciešams ieviest izņēmumu, ka tieši pakaišu kūtsmēslus drīkst uzglabāt arī bez krātuves, proti, kaudzēs, kuras pēcāk izkaisa uz lauka, kā to mazās saimniecības darījušas gadsimtiem ilgi.  

Mazās saimniecības novietnes pēc pašreizējām Eiropas prasībām nespēj uzbūvēt lielākoties naudas trūkuma dēļ. Agnesei Alpai neliela saimniecība ir Mazsalacas pusē, un tajā ir 25 slaucamas govis. Mēslu krātuves prasības saimniecība neizpildīs, tādēļ pārprofilēsies uz gaļas lopu audzēšanu, cerot, ka pakaišu kūtsmēsli tomēr kļūs par izņēmumu šajos noteikumos. Lopkope atzīst, ka atbalsts bija pieejams, bet tad būtu nepieciešams arī paplašināties, kas nav saimniecības mērķis.

Šobrīd norit sarunas starp Zemkopības ministriju un Eiropas Komisiju par izņēmumiem kūtsmēslu krātuvju prasībās. Ministrija izteikusi priekšlikumu, ka kūtsmēslus varētu ļaut novietot uz lauka vasaras laikā līdz iestrādei rudenī, bet attiecīgi nodrošinot pietiekami sausu konsistenci. Zemnieku Saeima uzskata, ka sarunās ir skaidri jādefinē, kas ir pakaišu kūtsmēsli, piemēram, ar sausnes saturu līdz 35%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti