Šī gada martā toreizējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru par sadarbību un dalību šajā organizācijā.
Tas bija zinātnieku un uzņēmēju gaidīts brīdis, jo nozīmēja durvju atvēršanu daudzu projektu attīstībai šajā nozarē.
Ar parakstu tika dotas arī valsts garantijas iemaksāt dalības naudu gandrīz 900 000 latu apmērā. Taču nu izrādās - naudas nav.
Zinātņu akadēmijā uzsver - lielāko daļu naudas mēs dabūtu atpakaļ pasūtījumu veidā, kurus citādi, kā vien esot aģentūras dalībniekiem, dabūt nevarētu. Piemēram, pēc ziņām par pievienošanos aģentūrai Latvijas uzņēmumu "RD ALFA Elektroniks", kas ražo mikroshēmas sērijveida kosmiskajām programmām, uzmeklējis viens no trim lielākajiem Eiropas kosmosa un aviācijas tehnoloģiju ražotājiem - "Thales Alenia Space". Bet tagad šī sadarbība ir apdraudēta.
Kopumā tas skartu vismaz 20 Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūtu. Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis uzsver: neraugoties uz kosmosa piesaukšanu, runa ir par uzņēmējdarbību un projektiem, kas ir pavisam reāli un nu jau neatņemama tautsaimniecības attīstības sastāvdaļa.
"Tas nav kaut kas tāds banāls, ka Latvija tagad pēkšņi sāktu piedalīties kaut kādu raķešu būvēšanā vai projektēšanā. Tā visa ir Informācijas tehnoloģiju mūsdienu augstākā pilotāža un bez tā visa vairs nevar būt konkurētspējīgs," norāda Spārītis.
Raķešu ražošanu un satelītu palaišanu orbītā pasaulē veidojot tikai 30% no kosmosa industrijas. Lielākās iespējas saistītas ar satelīta datu izmantošanu un pārraidi. Jau tagad gandrīz katram mobilajā telefonā ir kāda daļa no kosmosa tehnoloģijām, piemēram, GPS. Bet kopumā iespējas ir neizmērojamas.
Izglītības ministrijā Latvijas Televīzijai atzīst - nākamā gada budžeta plānošanā šim mērķim paredzētās naudas jautājums tiešām palicis otrajā plānā. Taču vismaz pagaidām no dalības aģentūrā neviens atteikties nedomājot.
"Mums vēl ir laiks - ir 31.marts līdz kuram šis jautājums ir jāatrisina un vēl priekšā ir Saeimas diskusiju laiks un balsojums par šo budžetu. Arī pēc Saeimas lēmumu pieņemšanas ir laiks, kur mēs šo jautājumu varam risināt," mierina ministrijas Zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks Armands Plāte.
Ojārs Spārītis gan piebilst, ka šis ir tikai viens no piemēriem, kas patiesībā parāda daudz plašākas problēmas attieksmē pret zinātni, jo valsts jau gadiem nenodrošina pat likumā noteikto finansējuma līmeni.
"Kad mēs mēnesi atpakaļ bijām pie Valda Dombrovska zinātņu akadēmijas pārstāvji, mēs pierādījām, ka Latvijas kasei garām aiziet daudzi desmiti miljonu tāpēc vien, ka Latvijas politiķi nav tik saprātīgi, lai atliktu maciņā nedaudz sēklas naudas, ar kuru zinātniskie institūti varētu piesaistīt ārzemju naudu," saka zinātnieks.
Izglītības ministrijā gan uzsver, kā zinātnei kopumā nākamgad būšot par 4% finansējums un tā zinātnieku sabiedrībai esot laba ziņa.
