Rīta Panorāma

Izraēlā notiek viens no lielākajiem vegānu festivāliem

Rīta Panorāma

Intervija ar Velgu Vītolu un Arvīdu Babri

Aicina nelekt uz galvas ūdenī

Mūžs ratiņkrēslā vai nespēja kustēties - lēkšana uz galvas ūdenī maksā dārgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pērn Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā nonāca vairāk nekā 20 cilvēki, kuri guvuši smagas traumas, lecot uz galvas ūdenī. Kam paveicās, tie visu atlikušo mūžu pavadīs ratiņkrēslā, kam nepaveicās – tiem atlikušie dzīves gadi būs jāpavada gultā, spējot pagrozīt vien galvu. Kāpēc lekšana uz galvas ūdenī ir ļoti bīstama nodarbe, un kādas sekas var būt vienam vienīgam lēcienam?

Tas ir neprāts. Tā par lēkšanu uz galvas ūdenī saka Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" ārste Inese Svikliņa. Viņai ikdienas darbā regulāri nākas saskarties cilvēkiem, kuri, lecot uz galvas ūdenī, guvuši smagas traumas.

"Ja kāds naivi domā, ka, lecot ūdenī ar rokām pa priekšu, rokas būs tās, kas viņu no akmens vai upes dibena atstums nost, - to aizmirstiet.

Rokas nostrādā ātrāk nekā galva. Saskaroties ar grunti, tās sen ir aizgājušas sānis, un nākamais, ko jūt, ir trieciens ar zodu vai pieri pret grunti," stāstīja ārste.

Pēc lēkšanas ūdenī, atsitoties ar galvu pret zemi, tiek traumēts mugurkauls, sākot no kakla daļas. Ārstiem jāveic ilgas un sarežģītas operācijas, mēģinot saglābt to, kas vēl glābjams. 

"Vai nu skriemelis izmežģās, un viss, kas ir iekšā - respektīvi muguras smadzenes -, tiek saspiestas. Cilvēks tiek paralizēts. Jeb skriemelis saspiežas - šķembas saspiež kanālu, kur atrodas muguras smadzenes, un tās bieži vien tiek bojātas neatgriezeniski," skaidroja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas mugurkaula ķirurgs Kalvis Briuks.

Kam paveicas, tie nonāk ratiņkrēslā, kam nepaveicas, paliek guļot gultā uz visu atlikušo mūžu, spējot vien pakustināt galvu. Ratiņkrēslā sēdošajiem rehabilitācijas process ilgst mēnešiem, pat gadiem ilgi, līdz tiek atgūta daļa no maņām.

"Vispār nav roku, spēj kustināt tikai galvu un pavilkt plecus uz augšu. Nākamais līmenis - tu spēj rokas salocīt, bet atpakaļ atlocīt nespēj. Nākamais līmenis - var sākt lietot plaukstu locītavas. Man kā ārstam tas šķiet daudz, bet cilvēkam ne. Pēc tam pieslēdzas tricepsi - tu vari darbināt rokas, bet nav pirkstu. Padomājiet, cik daudz aktivitāšu mēs veicam tieši ar pirkstiem. (..) Ir traucēta jušana.

Nejūt neko, ieskaitot seksuālajai funkcijai nepieciešamos orgānus. Ir problēmas ar tualetes vajadzībām, jo nespēj kontrolēt ne vienu, ne otru izvadi," stāstīja Svikliņa.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā norādīja, liela daļa no cilvēkiem, kas gūst šādas traumas, ir pusaudži.

"Iedzer aliņu un izdomā: tūlīt parādīšu, kāds es mačo. Rezultātā mačo sēž invalīdu krēslā," situāciju raksturoja bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.

Tādēļ ārsti aicina vecākus aprunāties ar saviem bērniem un pastāstīt, kādas sekas draud vienam lēcienam uz galvas upē vai ezerā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti