Sākotnēji lūzumu fiksācijai, kā vienīgo opciju izmantoja ģipsi, tad parādījās ar 3D printeri radītie fiksatori un šobrīd arī speciāla materiāla plāksnes. Tās traumatologs–ortopēds pakļaujot siltumam var pielāgot konkrētā lūzuma fiksācijai. Veidi, kā ārstēt lūzumus kļūst aizvien vairāk un katram no tiem ir savi ieguvumi un arī trūkumi. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš skaidro – izmēģinātas ir visādas iespējas, tomēr 3D printeru radītie materiāli šobrīd slimnīcās gan izmantoti netiek: "Šobrīd mēs ar tādu lietu, godīgi runājot, nestrādājam. Jo mēs esam pamēģinājuši, bet nu tādu milzīgu pienesumu savā darbā ar šo 3D printēto ortožu lietošanu mēs neesam konstatējuši. Ir daudz vienkāršākas un nesalīdzināmi lētākas metodes, kuras 3D printēto ortožu izgatavošanu aizvieto."
Slimnīcā aizvien izmanto ģipsi. Lai arī Zariņš norāda, ka 3D tehnoloģija nav uzskatāma par sliktu, tomēr tā ir pārāk dārga un laikietilpīga.
Šobrīd slimnīcā strādā arī ar no Somijas iepirktu materiālu – speciālām plastikāta plāksnēm. Tās viegli sakarsējot ieņem fiksējamās ekstremitātes formu un pēc tam ātri sacietē. Zariņš skaidro – darbs ar šo metodi rāda labus rezultātus. Viens no uzņēmumiem, kurš ražo 3D printētus lūzuma fiksatorus ir "Castprint". Viens no uzņēmuma vadītājiem Sigvards Krongorns gan uzskaita šīs metodes galvenos ieguvumus – šāds lūzuma fiksators ir pakļaujams ūdens ietekmei un ļauj ādai, tā teikt, ”elpot”. Krongorns gan norāda – šāda veida fiksatori izmantojami galvenokārt ekstremitāšu lūzumu fiksācijai. Bez tam, sākotnēji vienmēr tiek likts ģipsis un pēc sava 3D fiksatora pacients var vērsties pēc tam.
"Sākotnēji jebkurā gadījumā joprojām būs ģipsis. Proti, „Castprint” tuvākajā laikā neliks pirmajā vizītē. Proti, ja notiek trauma, tā tiek momentā imobilizēta. Līdz ar to tiek veikta imobilizācija ar parasto ģipsi. Un tad nāk kontroles periods un tajā momentā, pēc kontroles, pacientam ir iespēja izvēlēties vai viņš dzīvosies ar parasto ģipsi, ja viņu pilnībā apmierina, vai ar kaut ko citu, kas viena no alternatīvām varētu būt arī 3D," skaidro Krongorns.
Tikmēr Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš uzsver – attīstās ne tikai traumas fiksācijas iespējas, bet arī diagnostika. Piemēram,
šobrīd sarežģītus rentgena uzņēmumus slimnīca elektroniski sūta uz Franciju, kur tos skaidrot palīdz mākslīgais intelekts.
"Ir tādi robežgadījumi, kad ir diezgan grūti lūzumu konstatēt un tad šī mākslīgā intelekta palīdzība ir vērā ņemama. Tas ir izmēģinājuma stadijā. Ar mūsu radiologiem, kuri ir visai kompetenti savā nozarē, lielu viedokļu atšķirību nav," skaidro Zariņš.
Lai arī mākslīgā intelekta sniegtie rezultāti esot labi, tomēr tāpat kā ar ģipsi, arī diagnostikā no ierastajām metodēm, proti, cilvēka darba, vismaz tuvākajā nākotnē neviens neplāno atteikties. Tikmēr 3D tehnoloģija turpina attīstīties un „Castprint” vadītājs Sigvards Krongorns jau kaļ plānus, kā materiālu padarīt pārstrādājamu un videi draudzīgāku.
