Interesanti
Mizgraužiem zobi nav mutē, bet uz dibena
"Ja mums būs 8000 vienā slazdā, tad jau mēs ziņosim Valsts mežu dienestam un Latvijas Valsts mežiem, atklāj institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits.
Mizgrauži vairojas aktīvāk pēc lielākām vēja gāzēm, kā arī tad, kad gaisa temperatūra pārsniedz 20 grādu atzīmi, turklāt šādā temperatūrā tie sāk lidot. Tuvojoties siltākam laikam, eksperti iesaka mežu īpašniekiem izstaigāt savus egļu mežus, novērtēt sakņu kaklus, vai tur nekrājas brūni mizas milti- ja tā, tad nepieciešams konsultēties ar Valsts meža dienestu.
Mizgrauži, pilnajā nosaukumā Egļu astoņzobu mizgrauzis, ir milzīgs kaitējums eglēm un spēj nodarīt milzīgu postu skujkokiem. Kā pierādījums mizgraužu kaitējumam bija laiks pēc 2005.gada lielās vētras. Latvijas mežos vējš nogāza un salauza apmēram 7,3 miljonus kubikmetru koksnes, lielākoties skujkokus – egles un priedes. Turklāt tieši pēc šī notikuma radās vislielākā mizgraužu savairošanās. Tas skaidrojams ar to, ka mizgraužiem labvēlīgākās vairošanās vietas ir bojāti, roboti koki.
Latvijā ir 26 mizgraužu monitoringa punkti.
