Latvijas Onkoloģijas centrs ir vadošā onkoloģisko slimnieku aprūpes iestāde Latvijā. Tajā jau ilgstoši ir problēmas ar aparatūru. Jau pērn Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Vilnis Lietuvietis Latvijas Radio skaidroja, ka klīnikai jaunas iekārtas ir ārkārtīgi nepieciešamas, jo esošās bija tolaik 11, 12 un 16 gadus vecas. Nupat saplīsis arī mamogrāfs, tādējādi Onkoloģijas centrā nebija iespējams noteikt krūts vēzi tā sākuma stadijā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis Normunds Beļskis skaidro, kur tikuši ieguldīti līdzekļi: ''Pēdējās lielās investīcijas RAKUS: finansiāli ietilpīgākā ir diagnostiskās radioloģijas iekārtas – tie ir datortomogrāfi, tie ir ultrasonogrāfi, tā ir agrīnā diagnostika smagām traumām, tāpat kardioloģija, invazīvā radioloģija, tā ir agrīnā vēža diagnostika, kas ir ļoti būtiska. Faktiski 10 gadus nebija bijušas nekādas investīcijas. Reāli tie aparāti, kas darbojās RAKUS, gan sākot no staru terapijas iekārtām, beidzot ar ultrasonografiem, neviens nebija jaunāks par astoņiem gadiem. Gluži otrādi, pat līdz 18 gadiem vecs. Pagājušais gads bijis lūzuma periods, jo sākās nopietnas investīcijas tehnoloģiju attīstībā. Protams, šis process vēl nav beidzies, tas vēl turpināsies gadus divus trīs, varbūt pat četrus.''
Pērn valdība piešķīrusi 5,7 miljonus tehnikas iegādei Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Beļskis skaidro, ka
piešķirtā nauda ir investēta, iegādājoties aparatūru, kas palīdz noteikt prostatas vēzi tā sākuma stadijā.
''Par to naudu tika iegādāti trīs datortomogrāfi, arī jauns rezonanses aparāts, ko iespējams izmantot ne tikai agrīnai prostatas vēža diagnostikai, bet arī citām onkoloģiskām slimībām – gan litotripsijas aparāts, gan arī speciāla iekārta mūsdienīgai prostatas vēža ārstēšanai. Būtībā šī iekārta nav eksperimentāla, šī iekārta paver jaunu ēru prostatas vēža pacientu diagnostikā un ārstēšanā tiem vīriešiem, kuriem šis audzējs ir konstatēts pirmajā un otrajā stadijā. Tā ir mazinvazīva, un pacients dažu dienu laikā atgūst pilnas darba spējas un atgūst spējas turpināt savu dzimumdzīvi kā vīrietis,'' klāsta Beļskis.
Kādēļ situācijā, kad daļai iekārtu ir tehniskas problēmas, netika iegādātas tikai jaunas, lai nodrošinātu vismaz pamatnepieciešamības, bet nauda tērēta citām, iespējami modernām? Beļskis norāda uz konkrētās prostatas vēža diagnostikas iekārtas unikalitāti: ''Nu, ja mamogrāfijas iekārtas mums Latvijā ir 27, tad šī iekārta, kas ir vīriešu prostatas vēža ārstēšanā, pašlaik ir vienīgā šāda veida.''
Tikmēr cita aparatūra ir sliktā stāvoklī un lūst.
Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Saulīte atzīst – vecais mamogrāfijas aparāts prasa arvien lielāku aprūpi. ''Ar mamogrāfijas iekārtu nupat ir pienācis brīdis, ka vecā iekārta arvien biežāk un biežāk bojājas. Bojājumi vienmēr tai tehnikai [rodas], un to mēs paredzēt nevaram, lai gan mēs esam paredzējuši lielākoties tādus gadījumus, kad šie bojājumi varētu būt. Un ir saslēgti ar firmām, kas apkalpo to tehniku, tā sauktie pilnā servisa līgumi, ka viņi bojājuma gadījumā piegādā uzreiz to rezerves detaļu,'' saka Saulīte.
Jānis Saulīte norāda uz to, ka
iekārtas ir jāskata kopā ar speciālistiem. Universitātes slimnīcai jānodrošina modernākās ārstēšanas metodes.
Tāpat iekārtas piesaista jaunos ārstus, jo tādējādi viņiem darbs klīnikā šķiet interesantāks. Modernas iekārtas palīdz noturēt arī pieredzējušākos un zinošākos kolēģus.
''Nevajag iedomāties, ka aparatūra ir vienīgā svarīgākā, es domāju, ka svarīgākā ir personāls, ārsti. Aparatūru var „izkonkursot” viena mēneša laikā un nopirkt, bet ārstam ir jāmācās 5-10 gadus, lai viņš kļūtu par speciālistu, un šie speciālisti mums ir ļoti svarīgi, un viņi mums ir jāpiesaista, lai viņiem būtu interese strādāt, lai viņi nerautos kaut kur citur projām strādāt. Ir jau arī tāda situācija, ka vadoši ārsti, ja viņiem nav tehniskās iespējas, lai viņi varētu strādāt, tad viņi jau sāk meklēt citas iespējas un iet strādāt uz iestādēm, kurās ir šīs iekārtas. Tā kā tas ir arī veids, kā saglabāt kompetences centru kā tādu, ir jābūt tam apgādātam ar tām vislabākajām iekārtām. Un šis ir viens no pozitīvajiem piemēriem, ka nauda tika pozitīvi sadalīta, lai būtu kompetences kvalitātes augstākais līmenis,'' stāsta Saulīte.
Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas jaunais ārsts/rezidents Juris Jansons skaidro, ka vienmēr, runājot par jaunu iekārtu iegādāšanos slimnīcās, notiek deķa vilkšana uz savu pusi, proti, katram sava joma šķiet visprioritārākā. ''Jāsaprot, ka medicīna kā struktūra, kā sistēma ir ļoti komplicēta. Dažnedažādi finansējumi, dažnedažādi projekti. Nevar tā paņemt un ielikt visu vienā katlā - ā, nu tagad redz kur ir viens naudas maciņš un dala pēc prioritātēm. Un tās prioritātes nav tā, ka viens ir prioritārāks, otrs nav prioritārāks. Tad nu radiologam svarīgāka ir darba stacija, urologam ir svarīgāks viņa pacients ar prostatas vēzi," skaidro Jansons.
Austrumu slimnīcas pārstāvis Normunds Beļskis atzīst, ka tik lielai slimnīcai, kāda ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, būtu jāvirzās uz to, lai katra iekārta būtu pieejama pa pāriem, jo citādi gadījumā, ja kāda salūst, tad apstājas visu pacientu ārstēšana ar konkrēto iekārtu.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) norāda, ka RAKUS ir tikai viens mamogrāfs. Viņa piekrīt, ka prioritātes iepirkumos slimnīcā neesot bijušas pareizas.
“Ja ņemam vērā, kā pie šīs dārgās spēļmantas konkrētā klīnika ir tikusi, tad šeit ir kāpts pāri Veselības ministrijai kā RAKUS akcionāram.
Dakteris Lietuvietis atrada dzirdīgas ausis iepriekšējās Saeimas komisijā un gāja faktiski līdz pat premjeram,” saka Viņķele.
Turklāt iekārtu iegādē universitātes slimnīcas esot priviliģētā stāvoklī, jo tās var lūgt papildu finansējumu šim mērķim, bet reģionālās slimnīcas to dara sava budžeta ietvaros. Turklāt ministre norāda, ka mamogrāfi slimnīcās Daugavpilī un Liepājā izmaksājuši lētāk nekā Rīgā piedāvātā cena.
“Acīmredzot ministrijai kā kapitāldaļu turētājam jākļūst āķīgākai šo iepirkumu vērtējumā, jo ministrijai jāsaskaņo šie lielie iepirkumi,” uzsver Viņķele, risinājumu redzot konsultācijās ar reģionālajām slimnīcām aparatūras iegādē par zemākām cenām.
Savukārt taujāta par finansējumu jaunam mamogrāfam RAKUS, ministre pauda, ka šāds iepirkums pašlaik tiek plānots. Un par to viņa runās arī ar slimnīcas vadību: “Kā viņi pārliecinās Veselības ministriju, ka šis mamogrāfa iepirkums tiek veikts tā, lai konkurence būtu brīva, lai pārliecība par to, ka konkursa uzvarētājs jau nav zināms pirms konkursa izsludināšanas, un slimnīca un pacienti dabū labāko iespējamo mamogrāfu.”
