"Protams, visi pārbaudījumi nav beigušies, fiziskie ir noskaidroti, bet, protams, ir atlikuši daži medicīniskie pārbaudījumi un izmeklējumi. Cerams, ka tur nekādas problēmas mūs nesagaidīs. Protams, vienmēr tāda iekšēja nedrošība ir, bet takā man pieredze un ikdiena ir vienmēr saistījusies ar sportu un sporta aktivitātēm, nebija īpaši jāpiepūlas, lai uzturētu sevi labā formā," stāsta kandidāts Valdis Kaibe.
"Es vairāk savi noskaņoju emocionāli, jo es zināju, ka es fizisko varēšu izdarīt, tāpēc man vajadzēja tikai to savu prāta grūdienu, kad man to vajag izdarīt," piebilst kandidāts Atis Skudra.
Valdis Kaibe un Atis Skudra ir starp tiem astoņiem kandidātiem, kuri pieci.lv viesošanās reizē bija ar pirmo reizi sekmīgi nokārtojuši fiziskos pārbaudījumus, bet deviņi kandidāti tiks aicināti uz atkārtotu pārbaudi. Fiziskās sagatavotības pārbaudes laikā kandidātiem ir jāveic noteikts skaits atspiedienu, preses vingrinājumu un trīs kilometru skrējiens uz laiku. Kā atzina NBS Rekrutēšanas un atlases centra Atlases daļas priekšnieks, kapteinis Rihards Rozenbaums tieši skriešana ir tā, kas jauniešiem rada lielākās grūtības: "Rezultāti tur ir vāji. Cilvēks nākot uz šejieni nav bijis pietiekami motivēts. Manā skatījumā normas nav augstas, cilvēki zin, ka fiziskā sagatavotība ir jākārto un tik un tā, neskatoties uz to, ka viņi tiek brīdināti par pārbaudījumiem, tiek dota diena, kad viņš var kārtot. Arī ejam pretim un tiek dota izvēles iespēja, kad var nākt kārtot fiziskās sagatavotības testus, tik un tā cilvēki nāk nesagatavojušies.
"Ja salīdzinām ar rezultātiem, kas bija sešus, septiņus, vairāk gadus iepriekš, jā, viennozīmīgi varu pateikt, ka jaunieši ir fiziski daudz vājāk sagatavoti."
"Vainot skolu vai ģimeni, tas būtu pārāk vienkārši. Vispirms, jau vainīgs ir pats jaunietis, kas neuzskata par lietderīgu vai par pareizu uzturēt vismaz minimālu, kaut kādu fizisko sagatavotību sevī," uzskata kapteinis Rihards Rozenbaums.
NBS pārstāvis gan atzina, ka ir cerība, ka situācija uzlabosies, jo sabiedrībā strauju popularitāti gūst maratoni un ielu vingrošana, kas veicina arvien lielāku jauniešu interesi par sporta aktivitātēm.
Pēc fiziskās sagatavotības pārbaudes kandidāti dodas uz medicīnisko komisiju, kur kandidātiem tiek veikta pilna medicīniskā pārbaude. Ja tiek konstatēta kāda neatbilstība noteikumiem kandidātiem par savu naudu, savā brīvajā laikā ir jāapmeklē attiecīgais speciālists, lai palīdzētu problēmu novērst. Medicīniskās komisijas speciālistiem samērā bieži nākas saskarties ar visai amizantiem gadījumiem.
"Sešas saknes, septiņi caurumi… Veseli tikai viens, divi, trīs, četri zobiņi… Arī sirds un krāsu redzes problēmas, pārmērīga alkohola lietošana, anamnēze, tātad profesionālām dienestam nederīgs," daudzu kandidātu veselības stāvokli raksturo Centa Purviņa. Šādu frāzi nākas dzirdēt nevienam vien kandidātam. Nosauktās ir tikai dažas no veselības problēmām, ar kādām jaunieši cenšas iestāties armijā vai aizsardzības akadēmijā.
Medicīniskās aprūpes un ekspertīzes daļas ārsti, eksperti Centu Purviņu visvairāk izbrīna jaunu cilvēku ielaistās kaites, kuras ir bijis iespējams ārstēt par brīvu, esot nepilngadīgiem, bet tas pašu jauniešu vai viņu vecāku nolaidības dēļ nav darīts.
"Viņi iedomājušies, ka izies cauri, piecās minūtēs un viss būs kārtībā. Nē, mums tiešām ir kārtīga veselības pārbaude. Zinām, kāda situācija ir valstī, rindas ir garas, ir jāgaida, ne katram ir iespēja aiziet pa maksu un līdz ar to pamet ar roku. Šogad mani visvairāk izbrīna zobi. Godīgi sakot, tik briesmīgi nav bijuši. Nu tas pats arī par sportu. Kas nodarbojas, tas nodarbojas pamatīgi, pārējie nē. Armijā galvenais ir izturība, nevis tas, ka aiziet uz spēka vingrinājumu zāli. Kārtīgi noskriet to trīs kilometru krosiņu. Ir jānoskrien, un nav tie rādītāji tik pārmērīgi, lai teiktu, ka tas ir neizpildāms," uzskata ārste Centa Purviņa.
Daktere gan priecājas, ka ir arī jaunieši, kuri medicīnisko pārbaudi spēj nokārtot pat ļoti ātri, bet, protams, gribētos, lai viņu būtu vairāk. Atkritušo kandidātu skaits būtu krietni mazāks, ja pašus kandidātus vadītu lielāka motivācija. Protams, ir arī motivēti jaunieši. Iemeslus, kāpēc vispār jaunieši grib stāties armijā, skaidro Rekrutēšanas un jaunsardzes centra rekrutēšanas nodaļas vadītājs Kaspars Timma: "Vieni, kas ir patrioti, otra grupa varētu būt tie, kas vienkārši ir militārie fani un trešā daļa ir cilvēki, kas vienkārši nāk, lai kaut ko nopelnītu, un daži ir tādi, kas citur ir vīlušies, vai viņiem par maz maksā. Visbiežāk ir tā, ka tie, kas atnāk pie mums meklēt pēdējo mītni, arī atkrīt - tāpēc, ka cilvēks, ja nav derīgs citur, tad armijā viņš visdrīzāk arī nebūs derīgs, jo tomēr mums prasības ir diezgan augstas."
Kandidātiem Valdim un Atim arī ir savi iemesli kāpēc viņi vēlas saistīt savu nākotni ar dzīvi dienestā. "Pirmais mērķis ir pierādīt to, ka tu esi uz to spējīgs, pēc tam, protams, viss pārējais – izaugsmes iespējas un atalgojums arī ir līdzvērtīgs citiem darbiem," pastāstīja Valdis Kaibe.
Savukārt Atis Skudra bija vīlies citas profesijas apguvē: "Es no sākuma aizgāju uz citu studiju virzienu, bet pirms tam es gribēju nākt uz šejieni, bet es aizgāju pamēģināt kā man tur patiks un man nepatika, un tāpēc atnācu uz šejieni."
Pirms nākšanas uz atlases centru kapteinis Rozembaums aicina jauniešus laicīgi sagatavoties pārbaudījumiem, lai tos izdotos nokārtot uzreiz un nezustu vēlme dienēt armijā jau atlases procesa laikā, jo tā ilgums ir atkarīgs no pašiem atlasāmajiem. Ja kandidāts ir fiziski sagatavots un veselīgs, process ir ātrs un aizņem vien pāris dienas, ja kandidāts nāk nesagatavojies, process var ilgt mēnešiem: "Jābūt pārliecībai, ka tu to gribi. Ja viņam būs pārliecība, ja viņam būs motivācija to darīt, tad viennozīmīgi var pateikt, ka viņš arī diezgan īsā laikā spēs šiem pārbaudījumiem sagatavoties un tos nokārtot. Nākošais, protams, rūpēties par savu veselību, veselību jau jauniešu gados. Vēl būtisks ierosinājums ir nepārkāpt likumdošanu."
Kā atzina visi uzrunātie eksperti, uzturēt minimālu fizisko sagatavotību un rūpēties par veselību vajag katram, jo fiziski spējīgs un vesels jaunietis būs veiksmīgāks ne tikai armijā, bet arī daudzās citās darba vietās.
