Diemžēl ir arī pacienti, kuri uzzinot, cik garš būs atlabšanas periods, no pirksta piešūšanas operācijas atsakās un slimnīcu atstāj ar izkropļotu roku. Ārsti aicina dārza darbus darīt apdomīgi, bet zāles pļaušanu neuzticēt bērniem.
Tie, kas darbojas prātīgi, turpina strādāt dārzā. Pārējos ātrā palīdzība ved uz Gaiļezeru.
„Kolēģiem bija pat 11 operācijas! Diennakts laikā!” - mikroķirurgs Jānis Krustiņš atceras maija svētku garās brīvdienas.
Katru gadu no maija līdz augustam Rīgas Austrumu slimnīcas Mikroķirurģijas centrā operē vidēji 150 pacientu ik mēnesi. Šīs operācijas ir tik smagas, ka dežurē nevis viens, bet trīs mikroķirurgi. Ir nopietnas traumas, arī amputācijas. Iemesls – neuzmanīgi veikti meža vai dārza darbi. Dažkārt – alkohola reibumā.
„Protams, ka alkohols samazina reakcijas ātrumu. Varbūt talkot no rīta, vispirms darbu un tad svinam,” iesaka ķirurgs.
Ārsts saka – skaidrs, ka no traumām neizbēgt. To viņš redz pēc paša pieredzes:
„Es zinu pēc sevis – darot kaut ko šķūnīti, pašam ar zāģi var būt nelaimes gadījumi. Vispopulārākis [iemesls] tomēr ir ripas uz flekša, kas nav paredzētas tā lietot. Lielai daļai liekas, ka piešūs un iešu uz darbu, bet būs piecas dienas slimnīcā, tad piecas nedēļas ģipsis… Bērniem cenšamies šūt visu!”
Lai cik apnicīgi tas skanētu, tikai un vienīgi darba drošība var pasargāt no traģēdijas, kas vienam var sabojāt visu vasaru, bet vēl kādam – arī visu dzīvi.
