Stāsti

Latvijas augstskolas starptautiskajos vērtējumos „iegāž” mazais publikāciju skaits

Stāsti

Rīgas pašvaldība vēlas samazināt graustu skaitu pilsētā

SPKC: Mikrobi ir visapkārt, ne tikai uz banknotēm

Mikrobi ir visapkārt – nav pamata īpaši baidīties no banknotēm

Lai gan zinātniskais institūts „Bior” sadarbībā ar “SEB banku” izpētījis, ka banknotes ir deviņas reizes netīrākas nekā maksājumu kartes, tomēr Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) uzsver – mikrobi ir mums visapkārt, un īpaši baidīties no skaidras naudas nav pamata.

“Acīmredzot, mikrobiologi ir vienīgie, kuri neiedomājas par ēnu ekonomiku vai korupciju tajā brīdī, kad tiek lietots jēdziens 'netīra nauda',” saka Zinātniskā institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Pēc “SEB bankas” pasūtījuma, valsts zinātniskais institūts „Bior” salīdzināja mikroorganismu daudzumu uz banknotēm un norēķinu kartēm. Pētnieki atklāja, ka uz lietotām banknotēm ir deviņas reizes vairāk dažādu baktēriju nekā uz bankas kartēm. Ar šādiem pētījumiem banka vēlas pārliecināt cilvēkus biežāk lietot norēķinu kartes.

“Mēs domājam, ka šis skaidrās naudas īpatsvars kopējā apgrozījumā, viņam būtu jāmazinās. Un tas ir viens no mūsu uzdevumiem, drošības apsvērumu dēļ, dažādu citu lietu dēļ to darīt. Tāpēc mēs domājām, kas varētu būt tādas interesantas lietas, kuras nav tradicionālas, nav saistītas tiešā veidā ar banku, ko mēs varētu sabiedrībai izstāstīt, kāpēc tad maksājumu karte ir labāka par skaidru naudu, un tādā veidā tas radās,” saka “SEB bankas” valdes loceklis Arnis Škapars.

Lai gan uz skaidras naudas ir vairāk baktēriju, vai ir kāds pamats sacīt, ka skaidras naudas lietošana ir bīstamāka veselībai nekā maksāšana ar karti? “To 100% nevar apgalvot, tāpēc ka tas ir atkarīgs no paša cilvēka imūnsistēmas, cik lielā mērā viņš uzņem šo kaitīgo mikrofloru un kādi ir viņa paradumi. Jā, mēs varam lietot šo karti un būt nedaudz drošāki, nekā lietojot banknoti. Bet, ja mēs mazgājam rokas ikdienā un ievērojam higiēnu, tad risks ir ļoti mazs,” skaidro pētījuma veicēja Baiba Fogele.

Fogele stāsta, ka uz banknotēm neatradās bīstamas baktēriju grupas. Tiesa, pētījumā tika pārbaudītas tikai 10 lietotas banknotes. Naudas „netīrība” ir pētīta daudzviet pasaulē. Vairāki pētījumi ASV ir apliecinājuši, ka uz lielākās daļas dolāru banknotēm atrodamas kokaīna pēdas. Baiba Fogele norāda, ka uz Latvijā pētītajām banknotēm kokaīns nav atrasts.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģi Ritu Korotinsku nepārsteidz, ka banknotes izrādījušās netīrākas par bankas kartēm, jo bankas karti parasti lieto tikai viens cilvēks, kamēr banknotes īpašniekus maina bieži.

Viņa gan uzsver, ka no skaidras naudas nav īpaši jābaidās, jo dažādi mikrobi atrodas mums visapkārt, ne tikai uz banknotēm.

“Es domāju, ka tas ir pārspīlēts, jo ir 100 dažādi citi iemesli, kā var saslimt, ne tikai no naudas. Var saslimt, vienkārši apmeklējot lielveikalu, kontaktējoties ar slimu cilvēku, vai paņemot grozu un noķerot to mikrobu. Mēs nevaram objektīvi spriest, vai patiešām banknotes ir tāds priekšmets, ar kuru cilvēks patiešām saslimst,” norāda Korotinska.

“SEB bankas” pārstāvji uzsver, ka tās pārraudzītie bankomāti regulāri tiek tīrīti, lai PIN koda ievadīšanas pogas arī nekļūtu par baktēriju perēkli.

Pēc bankas datiem, Latvijā gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju biežāk izvēlas maksāt ar skaidru naudu nevis bankas karti. Tāda pati proporcija ir arī Lietuvā. Bet Igaunijā jau nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju norēķinos priekšroku dod maksājumu kartei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti