Raidījums "Vides fakti" devās noskaidrot, kas ir krājas kopšanas cirte un kāda smagā tehnika tiek izmantota, lai retinātu mežu.
"Mēs stāvam pie jaunaudzes, kas kādus gadus atpakaļ ir nocirsta kailcirtē. Tur nocērt visu, atstājot ekoloģiskos kokus - tā ir kailcirte. Kopšanas cirtē koki paliek, mēs cērtam tos kokus, kas ir diferencējušies, atpalikuši savā attīstībā, tādā veidā atbrīvojam dzīves telpu tiem, kas ir labākie, tādā veidā tie var labāk augt," raidījumam "Vides fakti" stāsta "Latvijas Valsts mežu" (LVM) vecākais eksperts Kaspars Riže.
Retināšanas darbi notiek, lai koki netraucētu viens otram augt. Krājas kopšanas cirtes laikā tiek nozāģēti atpalikušie koki. Bet šis process nebūt nav tik viegls un ātrs.
Kopumā LVM pagājušajā gadā ar hārvesteriem ir izkopuši 12,5 tūkstošus hektāru.
"Tas ir diezgan garš process un tur ir iesaistīti daudzi cilvēki. Lai brauktu iekšā un sāktu zāģēt, vispirms ieplāno to cirsmu. To ieplāno LVM cilvēki. Viņi apseko mežu, iezīmē robežas, atrod dabas vērtības, kuras atzīmē, lai neizbraukātu, vai savādāk nenopostītu," raidījumam "Vides fakti" stāsta LVM mežizstrādes tehnoloģiju eksperts Māris Neicinieks.
Cērtot tikai noteiktus kokus, tiek veikta izlases cirte, ko sauc par pakāpenisku meža izciršanu.
"Mums jāplāno tā, lai mežs augtu nepārtraukti, lai mums nepārtraukti būtu kaut kāds labums. Un tāpēc būtu ļoti labi, ja mežā būtu lapu koki un skuju koki. Būtu labi, ja mežā arī ir dažāda vecuma koki, sākot no 20 līdz 100 gadiem un vēl vecāki. Tad šīs iespējas ik pēc 10 gadiem aiziet uz mežu zāģēt ir ļoti reālas. Tiek nozāģēti tie, kas ir sasnieguši nepieciešamo diametru, vai tie koki, kas ir cietuši kādus bojājumus. Pārējos atstāj, lai nogatavojas un pieaug," stāsta Demonstrējumu saimniecības "Kalna Gavieši" saimnieks Ziedonis Vilciņš.
Īpašs uzsvars tiek likts, lai pēc izciršanas darbiem tiktu saglabāta meža dabiskā vide.
"Lai šo mikroklimatu varētu saglabāt, rietumu pusē ir atstāta bieza krūmu rinda, kas aiztur vēju, līdz ar to šis mežs vasaras periodā mazāk izžūst, šeit būs mitrāks, būs labāki augšanas apstākļi. Šis ir klasisks piemērs par kritalām, šī droši vien ir 15-20 gadus atpakaļ lauzta egle, un tā daļēji ir sākusi sadalīties, līdz ar to nav derīga kā lietkoksne un saimnieciski izmantojama, līdz ar to mēs to atstājam mežā," turpina Vilciņš.
Šie koki ir lieliska mājvieta daudziem kukaiņiem, savukārt putniem mežs kļūst par ekskluzīvu restorānu.
Ziedonis Vilciņš stāsta, ka īstermiņā tas ir neizdevīgi, taču ilgtermiņā izlases cirtes saimniekošana nes pat lielākus rezultātus, jo veidojas vairāk ieņēmumu.
Arī krājas kopšanas cirtes laikā tiek sekots līdzi, lai mežizstrādes darbi netiktu veikti aizsargājamās teritorijās. Visu šo teritoriju pirms darbu uzsākšanas ir apsekojis plānotājs. Viss tiek uzrakstīts darba uzdevumā, tajā arī ir norādīts, cik daudz koksnes no konkrētās krājas ir jāiegūst.
Eskperts Kaspars Riže saka, ka krājas kopšanas cirtes laikā var strādāt ar rokas instrumentiem - benzīna motorzāģiem, var strādāt arī ar hārvesteru, kas ir daudzoperāciju mašīna, kas gāž, atzaro, sagarumo un sakrauj vienā vietā tos sortimentus. Pēc tam nāk pievedējmašīna forvarders un šo sortimentu ved ārā krautuvē.
Pirms krājas kopšanas cirtē sāk darboties smagā tehnika, tiek veikti sagatavošanas darbi un tiek izzāģēts pamežs, lai hārvesters varētu vieglāk piekļūt klāt zāģējamajiem kokiem. Tad tiek izzāģēti tehnoloģiskie koridori, kas mežaudzē ir speciāli izveidota brauktuve, ko izmanto kokmateriālu sagatavošanai un pievešanai.
"Tehnoloģiskos koridorus mēs izveidojam ik pēc 20 metriem pa asīm un tas ir saistīts ar to, ka mašīnu, meža mašīnu izlices garums ir 10 metri. Tātad 10 metri no vienas puses, 10 metri no otras puses. Tā ir tā 20 metru josla, kurā tiek zāģēti un pievesti koki," stāsta Neicinieks.
Šobrīd hārvesters ir salūzis, tas gadoties visai bieži, jo tas tiek izmantots diendienā, pat naktīs. Slodze tam ir liela.
Eksperts Kaspars Riže saka, ka ir vajadzīga aptuveni viena minūte, lai nozāģētu lielu priedi, sadalītu to un atzarotu.
Jāpiebilst, ka iekārta ir aprīkota ar gudru datoru, jo šis spēkrats nosaka nozāģētā koka diametru un pēc tam hārvestera vadītājam piedāvā izdevīgākos garumus, kā koku sadalīt, lai iegūtu maksimāli vērtīgāko sortimentu un nepaliktu atgriezumi.
"Mēs redzam vienu no vieglākajām tehnikām, kas ir pozicionēta, lai ar to darbotos kopšanas cirtēs. Kailcirtēs strādā mazliet lielākas mašīnas, kopšanas cirtēs mazākas ar mazāku kravnesību, platākiem riteņiem, lai mazāk ir augsnes un sakņu bojājumu," raidījumam "Vides fakti" rāda un skaidro eksperts Neicinieks.
Forvardera galvenais mērķis ir nozāģētos kokus nogādāt no meža ērti piebraucamā vietā, no kurienes tālāk baļķvedēji iegūto sortimentu varēs piegādāt pircējiem.
Šādiem darbiem ziema ir īpaši nelabvēlīga. "Šī ziema patreiz ir ļoti smaga no kopšanas viedokļa, tieši no pievešanas viedokļa. Mežā ir augsti gruntsūdeņi, līdz ar to tā augsnes nestspēja ir ļoti vāja, un mašīna, kaut arī ir pozicionēta krājas kopšanai, ir smaga un krava ir jāpārvieto, un var veidoties risas," saka Neicinieks.
Mežstrādniekiem nākas pievērst īpašu vērību piebraucamajiem ceļiem, jo zeme nav sasalusi un smagā tehnika var iestrēgt, tāpēc arī egļu atzarojumi tiek likti uz ceļa. Mežizstrādes darbi tiešā veidā ir pakļauti laika apstākļiem - ja ārā ir pamatīgs sals, tad darbi tiek veikti purvainākās vietās, kur pavasarī vai rudenī darbu veikšana nav iespējama.
"Šajā cirsmā mēs gatavojam zāģbaļķus. Zāģbaļķi paliek tepat mūsu rūpniecībai. Tehnoloģiskā koksne tiek vesta uz Bolderājas saplākšņu rūpnīcu," vēsta eksperts Neicinieks.
Krājas kopšanas cirtes darbi ziemā turpinās pilnā sparā, un daļa no meža raidījuma "Vides fakti" iepazītā meža jau ir paretināta, lai koki varētu augt augumā un platumā.
