Bebrenes pagasta pašvaldības vadītāja Benita Štrausa ar grūtībām valda asaras, satiekoties ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Vides Fakti". Viņai pat ļaunākajos murgos nav rādījies tas, ka cilvēki kaut ko tādu var pastrādāt.
"Tad, kad es šeit nācu jau no 30.augusta un mēģināju ar vedējiem runāt, viņš nekāpa laukā no traktora. Viņš uzskatīja, ka manis te nav un brauc degunu pacēlis gaisā. Tika zvanīts izstrādātājiem, viņi teica jā, jā pārtrauksim. 31.augustā atkal zvanīju, tad es zvanīju atkal 2.un 3.septembrī un man tikai solīja, ka viņi pārtrauks darbību. Solījumi makā nekrīt," situāciju raksturoja Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa.
Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ir šokēta par notikušo.
Valaiņu pilskalns oficiāli vēl nav iekļauts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, taču ir bijusi uzsākta procedūra, lai to izdarītu, tāpēc izcirst šo vietu nedrīkstēja.
"Šie posta darbi patiesībā ir neaptverami. Ar nožēlu ir jāatzīst, ka mēs necienām savu valsti, mēs necienām savu mantojumu, to, ko mums ir atstājuši mūsu senči, ja mēs atļaujamies laist šeit firmu, kura nerūpējas par mantojuma saglabāšanu un atstāj tādu postu," sašutusi ir VKPAI Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre.
Rajona mežzinis Edvīns Šīrons skaidro, ka atļauja pilskalna izciršanai neesot bijusi, bet apkārtējos kokus gan drīkstēts zāģēt. Tā kā šajā procesā tikušas iesaistītas vairākas firmas, viss arī beidzies tik bēdīgi.
Zemes īpašniece pārdevusi tiesības izcirst mežu vienai firmai, tā pēc tam tālāk citai firmai. Pa vidu vēl bijis uzņēmums, kurš veicis mērīšanas darbus, un vēl viena firma, kas nodarbojusies ar zāģēšanas darbiem. Precīzu iesaistīto firmu shēmu nezina pat mežzinis.
"Uzņēmums "EK investīcijas" pārdeva vienai Daugavpils firmai, tad tā firma savukārt ir pārdevusi "AB Zemzarīšiem" un vakar arī man zvanīja zviedru uzņēmuma, laikam "AGA skog" pārstāvis Jānis un prasa, ko un kā darīt, jo viņš ir gala produkcijas saņēmējs," telefonsarunā pavēstīja mežzinis Edvīns Šīrons.
LTV raidījums "Vides fakti" nejauši sastopas ar nocirstā kokmateriāla gala pasūtītāju Jāni, iespējams, no SIA “AGA skog”. Viņš gan atsakās nosaukt savu vārdu un uzņēmuma nosaukumu:
"Tā ir cilvēktiesību aizskaršana, ja jūs filmējat."
Raidījums "Vides fakti" noskaidroja, ka tas ir tas pats Jānis, kurš zvanījis mežzinim un viņa pārstāvētā uzņēmuma nosaukums ir "AGA skog".
Man pārdodot cirsmu, neviens neinformēja, ka tur ir kaut kāds pilskalns.
Ne līgumā, ne kur citur, nav parādīts, ka man būtu jāuzmanās no pilskalna," sacīja SIA “AGA skog” pārstāvis Jānis, kura uzvārdu neizdodas noskaidrot. Laikam cilvēks ir sakaunējies par posta darbiem.
Viņš šajā traģēdijā vaino citu uzņēmumu "Zemzarīši AB", kas veica zāģēšanas darbu. Uzņēmums pa tālruni nav sazvanāms, tas reģistrēts daudzdzīvokļu mājā Jēkabpilī. Dzīvokļa durvis netiek atvērtas, blakus dzīvojošā kaimiņiene vien pastāsta, ka kaut kāds vīrietis tur dzīvojot. Viņai ir pārsteigums, ka kaimiņos atrodas kāds uzņēmums: "Es viņus nezinu, tur ir jauni kaimiņi."
Tomēr Jēkabpilī izdodas sastapt zemes īpašnieci Zaigu Čamani. Viņa apgalvo, ka par pilskalna izzāģēšanu uzzinājusi tikai no raidījuma "Vides fakti" un atklāj, ka neviena valsts institūcija viņai neko nav prasījusi. Čamane raidījuma klātbūtnē sazvana uzņēmumu, kuram pasūtījusi meža izciršanas darbus un visu formalitāšu kārtošanu. Pēc sarunas viņa atstāsta:
"Viņam noslēgts līgums ar "SIA Zemzarīši", kuri kļūdījās. Viņi arī maksās sodu," pēc telefonsarunas sacīja zemes īpašniece Čamane un ir pārliecināta, ka gala pasūtītājs zinājis, ka tur ir pilskalns.
Iepriekš Jānis, kuram nav uzvārda, raidījumam "Vides fakti" apgalvoja, ka neko nav zinājis.
Tas nozīmē, ka kāds melo.
Pati Čamane garās diskusijās negrib ielaisties.
"Ziniet, tā man ir pirmā dzirdēšana, es neesmu to vēl redzējusi, bet tā nav mana vaina un viss. Vairāk es jums neko pastāstīt nevaru. Visu gaišu!" lakoniska ir izpostītās zemes īpašniece Zaiga Čamane.
Uzņēmums "AGA skog" sola pilskalnu sakopt un zaudējumus piedzīt no "Zemzarīši AB". Tomēr kokus atpakaļ neviens vairs nevarēs nolikt. Postažu te varēs redzēt vēl ilgus gadus.
Šiem uzņēmumiem, kuri ir radījuši tādus posta darbus, tiek izsniegtas jauns ciršanas atļaujas, viņi dodas tālāk uz citām vietām.
Nav nekāds regulējums, kurš viņus apturētu. Ja vienreiz kaut kas tāds izdarīts, tad viss, darbība būtu jāpārtrauc vai jāņem nost licence, vai uz kaut kādu laiku jāpārtrauc darbība," uzskata VKPAI pārstāve Platpīre.
Par šī stāsta juridisko pusi, vainīgo sodīšanu un to, kā valsts nespēj šādas firmas kontrolēt un novērst līdzīgas traģēdijas, tiks stāstīts kādā no nākamajiem "Vides faktu" raidījumiem. Šis gadījums ir pierādījums tam, ka mežu izciršanas jomā Latvijā valda haoss. Katrs var cirst, ko un kad grib, un atbildīgās institūcijas neko nespēj padarīt.
