"Mēs, Mežaparka attīstības biedrība, esam vērsušies būvvaldē, lai noskaidrotu apstākļus, bet pirms tam šķietami izskatās, ka šis žogs atrodas gan tauvas joslā, gan arī Ķīšezera aizsargjoslā, un šādu žogu saskaņā ar aizsargjoslu likumu nedrīkst te būvēt," stāsta Mežaparka attīstības biedrības valdes loceklis Kaspars Gailītis.
Tauvas joslas likums paredz, ka žogs nedrīkst būt tuvāk par 10 metriem. Nomērot ar mērlenti attālumu no žoga, redzams, ka tas atrodas piecu metru attālumā un tālāk līdz ezeram ir vēl 3,5 metri. Kopā - 8,5 metri, taču pie kādas privātmājas, kuras teritorija norobežota ar tīkliem, attālums līdz ūdens malai ir tikai 1,8 metri.
"Visdrīzāk to varētu kvalificēt kā kādu pagaidu būvi vai vieglas konstrukcijas būvi, kuru katrā brīdī varētu nolikt zemē un teikt, nē, tie ir tikai zvejas tīkli," uzskata Mežaparka attīstības biedrības valdes loceklis Kaspars Gailītis, kurš apstiprina, ka cilvēki jau izsenis tā darījuši un radoši apiet likumu.
Zaļais žogs ar vārtiņiem uzstādīts pērnā gada rudenī. Kā redzams, pavasarī ūdens to jau sācis skalot. Krietnu gabaliņu tālāk žogs pēkšņi izbeidzas. Tas pārtrūkst vietā, kur kādreiz atradies cits žogs, kurš šobrīd ir nojaukts. Lai noskaidrotu, cik likumīgi tauvas joslā uzbūvēts žogs, tika noskaidrots pašvaldības policijas viedoklis, kurai ierodoties, tiek fiksēti lietas apstākļi, veikti fotouzņēmumi. Policija apskata arī vietu, kur žogs uzbūvēts pa vidu ielai. Pēc fotogrāfiju uzņemšanas policija tālāk visu informāciju nosūta izskatīšanai Rīgas pilsētas būvvaldei.
"Iesniedzot projekta saskaņošanai, ielai nav sarkano līniju, tā ir privāta teritorija, līdz ar to būvvaldei nebija pamata nesaskaņot nožogojumu privātā teritorijā," raidījumam "Vides fakti" pavēstīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve pārstāve Ilze Žūka.
2006.gadā, kad tika apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums, šī iela zaudēja savu agrāko statusu un tagad tā tiek klasificēta kā piebraucamais ceļš. Par šīm izmaiņām atbildīga ir tā laika Rīgas dome. Tikmēr jaunuzceltais, zaļais Ķīšezera nožogojums pērn ir saņēmis Rīgas būvvaldes saskaņojumu, tomēr būvniecības darbi neesot noritējuši korekti.
"Būvvaldes inspektori, apsekojot objektu un veicot žoga izpildmērījumus, konstatēja, ka žogs ir izbūvēts ar atkāpēm, vietām tas atrodas tauvas joslā, līdz ar to šobrīd ir ierosināta administratīvā lieta par patvaļīgu būvniecību, kas paredzēs vai nu šī žoga likvidēšanu, vai izbūvēšanu atbilstoši normatīvo aktu regulējumam," piebilst Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.
Par žoga būvniecību atbildīga ir kooperatīvā sabiedrība “Brēmenes nami”. Tā kā šī biedrība nekur publiski nav norādījusi savu tālruņa numuru, raidījumam "Vides fakti" ar to sazināties neizdevās. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka žogs būs jāpārbūvē pāris metrus tālāk no krasta.
"Aiz šī žoga atrodas publisks ūdens. Ķīšezers ir publisks ūdens, kas pieder visiem rīdziniekiem, visai Latvijai. Un mēs pie publiska ezera Rīgas pilsētā pieiet nevaram," sacīja Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa. Arī estētiski žogs varētu izskatīties labāk, jo ierasts, ka privātmāju žogi ir daudz labākas kvalitātes.
Būvvaldē tiek solīts, ka regulējums, cik garus žogus drīkst būvēt un pēc cik metriem privātīpašniekiem būs jānodrošina cilvēkiem izeja pie Ķīšezera, stāsies spēkā tikai no 2018.gada.
Var pasmieties, ka cilvēki vienkārši sevi laikus radina pie restēm, bet diemžēl rīdziniekiem vēl trīs gadus jārēķinās, ka tos var nepatīkami pārsteigt citi gari žogi ezera malā. Ja tiek ievērots tauvas un aizsargjoslas likums, tad, kā redzams, būvvalde žogu būvniecību neaizliedz. Vēl var cerēt, ka pati daba ar tiem vienkārši tiks galā, mākslīgos šķēršļus izskalojot. Jau redzams, ka jaunā žoga pamatus ūdens ir sācis bojāt.
