Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Balvos atjauno ebreju senkapus

Dienas ziņas

Rīgas centrā kārto CSDD eksāmenu

Meža zosis posta sējumus

Meža zosis posta sējumus

Pirms gadiem pieciem savos laukos varējām saskaitīt dažus desmitus putnu, bet nu jau to skaits mērāms tūkstošos. Tā Smiltenes pusē stāsta graudaudzētāji par vienu no pavasara lielākajiem sējumu apdraudētājiem – meža zosīm. Latvijā šie putni uzturas pa ceļam uz ligzdošanas vietām ziemeļvalstīs un aptuveni mēnesi barojas apsētajos laukos, nodarot pamatīgus postījumus.

Smiltenes pagasta zemnieks Ivars Ādamsons spriež, ka meža zosis šopavasar būs iznīcinājušas tikpat kā visus pupu sējumus, iespējams, pat vairāk nekā 40 hektāru platībā. Uz lauka to vien redz, kā putnu pleznu nospiedumus un izraustītus pupu dīgstus. Pārsēt pupas diez vai būšot iespējams. 

„Ko te vairs pārsēt? Nav jau tās sēklas tik daudz un tie līdzekļi. - Tad tiešām, riktīgie zaudējumi. - Nu jārēķina, jā, ja te tiešām nekas nebūs, dabūsim labību sēt virsū,” secina Ādamsons.

Cīnīties ar meža zosīm esot tikpat kā neiespējami, atliek vien gaidīt, kad putniem būs piemērots brīdis, lai dotos tālāk, saka saimnieks:.

„Mēs te mēģinām ar traktoriem, mašīnām braukāt pa laukiem un trenkāt, bet - cik ilgi? Viņas uz kaimiņu lauka nosēžas, pēc tam ir atkal atpakaļ.”

Parasti zosis Latviju pamet maija sākumā. Arī rudeņos šie putni šķērso Latviju, lidojot uz ziemošanas vietām, tad tiek papostīti ziemāju sējumi - tomēr mazāk, jo tad putnus kaut nedaudz patramda mednieki. Pavasaros zosu medības ir aizliegtas, lai gan zemnieks - tāpat kā viņa kaimiņš, mednieks - spriež, ka redzot, kā ar katru gadu šo putnu skits palielinās, to tomēr vajadzētu kontrolēt.

„To, ko mednieki nomedītu, es domāju, tas tur nav pilnīgi nekas pret to vairumu, kādā viņas ir patreiz savairojušās un uzturas šeit. Vismaz varētu palīdzēt mazliet zemniekiem ar viņām cīnīties, atbaidītu no tiem laukiem,” sala Andrejs Lācis.

|Rožkalnu” saimnieks Ivars Ādamsons arī uzskata, ka varētu atļaut kaut ko mazliet atšaut,” lai viņas lido, tiešām dzīvo pa purviem, kur ir mitrāks, nevis dzīvo pa laukiem un rada šos postījumus.”

Ivars Ādamsons stāsta, ka interesējies lauksaimnieku organizācijā, vai šādos gadījumos nav iespējams pieteikties kompensāciju saņemšanai, tomēr izrādās, ka Vides ministrija šādas kompensācijas par savvaļas dzīvnieku veiktiem postījumiem vairs nepiešķir.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt