ĪSUMĀ:
- Ik gadu melanomu Latvijā atklāj 200 cilvēkiem. Daži tās veidi ir ļoti agresīvi.
- Tāpēc rīko izglītojošu kampaņu „Balts arī ir skaisti”.
- Aicina sauļoties piesardzīgi, jo ādas apdegšana ir melanomu veicinošs faktors.
- Ar sauļošanos īpaši piesardzīgiem jābūt bērniem.
- Kampaņā veido sarakstu ar ārstiem, pie kuriem iesaka vērsties ar aizdomām par melanomu.
- Akcijā arī aicina uz pārbaudēm pie dermatologiem - “Veselības centrā 4” šonedēļ piedāvā atlaides.
- Covid-19 krīzes laikā stingrāku ierobežojumu dēļ piekļuve pie ārstiem bijusi sarežģītāka.
- Tagad atkal ir iespējams pierakstīties uz klātienes vizītēm.
Maijs ir melanomas piesardzības mēnesis visā Eiropā. Šis ir laiks pirms aktīvās sauļošanās sezonas, kas ir viens no melanomu izraisošajiem faktoriem. Melanoma ir viens no agresīvākajiem un grūtāk ārstējamiem ādas vēža veidiem.
Tāpēc pacientu biedrība „Soli priekšā melanomai” maijā rīko izglītojošu kampaņu „Balts arī ir skaisti” ar domu, ka skaista var būt arī nenosauļota āda. Viena no aktivitātēm kampaņā būs ārstu Baltais saraksts. Tajā katrs melanomas pacients ir aicināts ievietot informāciju par ārstu, kurš personai noteicis diagnozi.
“Mēs veidosim ieteicamo ārstu sarakstu. Saucam to par Balto sarakstu. Biežākais jautājums, ko mēs katru dienu saņemam kā biedrība ir: pie kura ārsta iet, pie kura bijāt jūs? Lai pacientiem dotu sarakstu ar ārstiem, kuri atrada mums melanomu. Jo tas, ko vēlas pacienti brīdī, kad viņiem ir grūti, ir palīdzība sameklēt ārstu,” stāsta biedrības „Soli priekšā melanomai” dibinātāja Olga Valciņa.
Sarakstu maija beigās publicēs biedrības mājaslapā. Un tas tiks regulāri papildināts, stāsta biedrības dibinātāja.
Melanomas pacientam ļoti svarīga ir ātra diagnostika. Tāpēc akcijā šonedēļ iespējams veikt ādas diagnostiku “Veselības centrā 4” par samazinātu cenu, bet pensionāriem un mazturīgajiem par velti.
Valciņa stāsta, ka latviešu valodā ir ļoti maz uzticamas un skaidrojošas informācijas par šo vēža veidu.
Ir izveidots melanomas pacienta ceļvedis, kurā detalizēti aprakstīts viss svarīgākais par šo slimību.
Biedrībā norāda arī uz problēmu, ka Latvijā ļoti daudz melanomu tiek atklātas salīdzinoši vēlu, kad to ir pamanījis jau pats pacients. “Ir melanomas tipi, ar kuriem nekas briesmīgs nenotiks, ja kādas dienas pagaidīs vai nedēļas. Savukārt, piemēram, modulārā melanoma, kas ir ļoti ātri augoša un agresīva, var gadīties, ka dažas nedēļas var kļūt izšķirošas – vai melanoma nekad neatgriezīsies vai atnāks atpakaļ uzreiz ceturtajā stadijā. Dermatologu pakalpojumi visu šo ierobežojumu laikā bija slēgti, kas, manuprāt, varēja kaitēt un radīt risku, ka melanoma tiek diagnosticēta vēlākā stadijā. Dažādi dati par citām valstīm jau ir, ka Covid ietvaros konstatēja vēzi vēlāk nekā gadījumā, ja ierobežojumu nebūtu,” norāda Valciņa.
Tagad dermatologa pakalpojumi atkal ir pieejami, tomēr dienas laikā var pieņemt mazāk pacientu nekā normālā situācijā. Tas, protams, rada bažas par rindām, kuru dēļ vizīti pie ārsta varētu nākties gaidīt nedēļām vai pat mēnešiem. Šajā gadījumā gan tā neesot.
Biedrības vadītāja stāsta, ka visiem, kas akcijā pieteikuši vizīti, tā notiks tuvāko dienu laikā.
Dermatoloģijas klīnikas metodoloģiskā vadītāja Linda Kapteine-Veita stāsta, ka pirms ierobežojumu samazināšanas klātienes konsultācijas nebija iespējams sniegt, bet pacientus konsultēja attālināti. Un, ja bija aizdomas par kaut ko nopietnu, cilvēkam sniedza palīdzību iespēju robežās.
Tagad problēmām ar pierakstu pie dermatologa nevajadzētu būt.
“Pieraksti piepildās. Un tā ir priecīga ziņa, jo cilvēki domā un gatavojas vasarai. Vizītes ir iespējamas. Es nevarētu teikt, ka ir atļauts tik biezā rindā nākt kā iepriekš, jo ievērojam drošības pasākumus. Bet noteikti var tikt pie ārsta un pārbaudīties. Gan par ādas audzēju, gan citām problēmām ir iespējams saņemt atbildes,” stāsta Kapteine-Veita.
Dermatoloģe stāsta, ka melanomu cilvēkiem Latvijā un citur pasaulē atklāj arvien biežāk. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2018. gadā no ādas vēža mira 124 cilvēki, tostarp 76 – tieši no melanomas. Šobrīd valstī ir aptuveni 2000 slimnieku. Katru gadu aptuveni 200 cilvēkiem uzstāda šo diagnozi. Visbiežāk slimo cilvēki vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Tiesa, pēdējos gados melanomu arvien biežāk atklāj jaunākiem pacientiem.
Viens no melanomu veicinošajiem faktoriem ir nepareiza sauļošanās.
“Bīstamība ir tieši saules apdegumiem. Ir ļoti vēlama veselīgā sauļošanās – sākt pakāpeniski, lietot atbilstošus saules aizsargkrēmus un neuzturēties saulē ilgstoši bez drēbēm. Ja tas nav iespējams, tad atkārtoti jālieto aizsargkrēms. Vēlamais laiks ir ik pēc divām stundām vai intensīvas svīšanas, vai ilgstošas peldēšanās,” stāsta Kapteine-Veita.
Ārste atgādina sauļojoties īpaši piedomāt par bērniem. Līdz 14 gadiem jebkurš saules radīts ādas apdegums palielina audzēju risku.
