"Mammīt, es Tevi mīlu!" Ludmila klusi čukst savai mammai, kura lielajā slimnīcas gultā šķiet maza un sarāvusies. Tieši pirms gada, pirms došanās dzīvot un strādāt Vācijā, Ludmila ievietoja mammu Bauskas sociālās aprūpes centrā “Derpele”. Regulāri zvanīja, vaicāja, kā klājas. Mamma ir akla, runā ar grūtībām. Daudz hronisku slimību. Taču tas, kādu viņa mammu ieraudzīja pirms Ziemassvētkiem, šokēja. Tieši tāpat, kā vārdi, ko teica darbinieki:
"Nevajag mocīt, ļaujiet viņai aiziet! Prasīju ārstei, kāpēc viņai ir tik slikti, kāpēc viņa mirst? Ārste man atbildēja, ka nezina, kāda ir diagnoze. Līdz šim viss bija labi, es taču regulāri zvanīju. Bet man pansionātā saka – nu, liecieties mierā, ko jūs gribat, vecums!"
Taču meita nelikās mierā. Sāka apzvanīt savus paziņas, arī mediķus. Viņi pārliecināja, ka tomēr jāsauc neatliekamā palīdzība.
"No akluma nemirst, no sklerozes nemirst un vecums nav diagnoze. Tā man teica. Vajag steigšus vest uz slimnīcu! Lūdzos visus pēc kārtas – vadītāju, ārsti, lai sauc ātro palīdzību, bet nekādu palīdzību nesaņēmu," Latvijas Televīzijai pastāstīja meita Ludmila Pisenkova.
To, ka meitai bijusi taisnība, apliecina Jelgavas slimnīcas mediķi. Viņas mammai noteikta diagnoze – smags plaušu karsonis un ārsti šobrīd cīnās par viņas dzīvību.
"Paciente diezgan smagā stāvoklī, novājējusi, ar izgulējumiem, temperatūra augsta, plaušu karsoni," sievietes veselības stāvokli vērtē Jelgavas slimnīcas ārste Natālija Voroņina.
Aprūpes iestādē “Derpelē” Latvijas Televīzija tiek sagaidīta ne visai laipni. Tur skaidro, ka Ludmilas mamma bijusi smagākā stāvoklī no visiem aprūpējamiem - guloša un akla. Grūti kopjama, bet viss darīts viņas labā.
"Spļauj ārā, neēd, ēd tikai blenderētu," raidījumu "Panorāma" informēja pansionāta “Derpele” sociālā darbiniece Tija Lauciņa.
Aprūpes iestādes sociālā darbiniece, aprūpētāja un vadītāja savu vainu sievietes sliktajā stāvoklī nesaskata.
“Derpelē” vadītāja uzskata, ka sievietes veselības problēmas sākušās pēc tam, kad meita viņu pārbarojusi ar atvesto ēdienu.
"Bija vemšana, sākās tās problēmas. Ģimenes ārsts bija," stāsta Tija Lauciņa.
Uz šo iestādi Ludmila savu mammu vest atpakaļ vairs negribētu. “Derpelē” saka, ka nemaz neņemšot arī pretī: "Skatīsimies, ko ņemsim, ko nē. Lai ved uz Rīgu, lai mīlošā meita ved, kur grib."
Diemžēl Jelgavas slimnīcas ārsti prognozēs ir ļoti piesardzīgi. Vecums, nespēks, svara zudums un izgulējumi pagaidām ir ļoti smagi. Par to, kad sirmgalvi varētu izrakstīt, neviens nerunā.
